Transporta loģistika

Piedāvāti kuģi mūsu maršrutam ir – Maersk Altair, Maersk Garonne, Herm Kiepe. 9.4. tabulā tiek apkopotā informācija pa šiem kuģiem. Resursā, no kura tiek ņemta informācija par tiem kuģiem, var arī novērot pēdējo zināmo kuģu stāvokli, atrašanas vietu, informāciju par kravu, kā arī kuģu saziņas līdzekļus – kapteiņa telefona numuru utt.

 

 

 

3. tabula

Kuģi, uz kuriem tiek pārvada mūsu krava

Kuģa informācija	Kuģa parametri	Kuģa attēls
MAERSK ALTAIR
Ship Type: Cargo  Year Built: 2007  Length x Breadth: 338 mX44 m  Dead Weight: 107770 t  Speed recorded (Max / Average): 22.6 / 22.1 knots  Flag: Singapore [SG]    Call Sign: 9VEN2 Ship Type: DRY CARGO  Built (Year/Month): 2007	GT (Gross Tonnage): 108393  DWT (Deadweight): 107770  LOA (Length Overall): 338  Beam: 46  Draft (max): 9.2
MAERSK GARONNE
Ship Type: Cargo  Year Built: 2003  Length x Breadth: 292 mX33 m  Dead Weight: 61636 t  Speed recorded (Max / Average): 18.5 / 14.9 knots  Flag: Denmark [DK]    Call Sign: OUTK2	DWT (Deadweight): 61636  LOA (Length Overall): 292  Beam: 33  Draft (max): 11.1
HERM KIEPE
Ship Type: Cargo - Hazard A (Major)  Year Built: 1997  Length x Breadth: 139 mX24 m  Dead Weight: 13059 t  Speed recorded (Max / Average): 18/16.1 knots  Flag: Antigua Barbuda [AG]    Call Sign: V2OP5	GT (Gross Tonnage): 9991  NT (Net Tonnage): 5208  DWT (Deadweight): 13059  Displacement: 18380  LOA (Length Overall): 139  Beam: 24  Draft (max): 7.6

 

10. Kravas iekraušanas-izkraušanas tehnoloģija

10.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbi

1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbu būtība

Transporta primārā funkcija – kustība. Jebkura transportlīdzekļa spēja darboties bez dīkstāves ietekmē uz visa projekta rentabilitāti. Šis darbs ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Ir svarīgi pareizi plānot transporta maršrutus. Ne mazāk svarīgi ir labi strādāt izpildītājiem - šoferiem, kapteiņiem, vadītājiem. To cilvēku augstā profesionālā kvalifikācija var samazināt brauciena laiku un garantēt drošu kravas piegādi.

Visgrūtākie un laikietilpīgie procesi transporta nozarē ir iekraušana un izkraušana. Transportlīdzekļa dīkstāves notiek tad, kad transportēšanas produktus iekrauj, izkrauj, vai apstrādā. Šie darba veidi samazina produktivitāti.

Pārkraušana - ir sarežģīts process, kuru mērķis ir pārvietot kravu no vienas vietas uz citu. Kravu pārkraušanu var veikt pēc divām tehnoloģiskām shēmām:

• tiešajā variantā, kad kravas pamatmasu pārkrauj no viena transporta veida uz citu, neizmantojot noliktavu, vai nelielo kravas daļu izvieto noliktavā īslaicīgai glabāšanai;
• ar kravas izvietošanu noliktavā. Variantu izmanto, ja ir nepieciešama kravas apstrāde (šķirošana, svēršana, taras maiņa utt.)[7].

Noliktavu iekraušanas un izkraušanas darbības tiek veiktas, izmantojot shēmu:„transports”–„noliktava”, „noliktava”–„transports”.

Tiešai pārkrāšanai izmanto: „transports”–„transports” metodi. Tiešas pārkraušanas veidā, piemēram, var kalpot shēmas: kuģis - vagons, kuģis - kuģis, auto – helikopters, auto - auto, u.c. Tiešas pārkraušanas sarežģītība ir  - vienošanas par grafiku starp dažādiem transporta veidiem. Acīmredzot, šī metode samazina darbaspēka izmaksas, nodrošina lielāku drošību kravai, paātrina preču piegādi. Tā rezultātā tas ir daudz ekonomiskāks, nekā pārkraušana caur noliktavu.

Mūsu variantā mēs izmantosim tiešas pārkraušanas shēmas:

1. autotransports – jūras transports (Melburnes osta);
2. jūras transports – jūras transports (Tandžungas un Bremerhafena ostās);
3. jūras transports – autotransports (Rīgas Brīvostā).

Izkraušana ir transportlīdzekļa piegāde kravu izkaušanas/iekraušanas zonā, kravu demontāža un šķirošana.

2. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas ierīces

Mūsdienu iekraušanas-izkraušanas ierīču parks ir visai daudzveidīgs un plašs, mašīnu un mehānismu nomenklatūrai ir simtiem nosaukumu. Visas iekraušanas-izkraušanas ierīces iedalās divās grupās: pamat un palīgierīces.

Pie iekraušanas-izkraušanas pamatierīcēm attiecas: kravu pacelšanas un transportēšanas mašīnas un mehānismi, gravitācijas transporta ierīces (pašteces ierīces), paketizācijas un konteinerizācijas ierīces, kā arī automobiļi paškrāvēji.

Palīgierīču grupu sastāda ierīces un rīki: palīgdarbu mehanizācijai, iekraušanas un izkraušanas darbu atvieglošanai, kravas satvērēji, kā arī ierīces uzskaites un kontroles operāciju izpildei.

Iekraušanas-izkraušanas ierīču klasifikācija notiek pēc dažādiem kritērijiem:

• Pēc pārkraujamas kravas tipa (gabalkravas, beramkravas, lejamkravas utt.);
• Pēc kustīguma pakāpes (stacionāras un pārvietojamas);
• Pēc kravas pārvietošanas virziena (vertikāla pārvietošana, vertikāla pacelšana ar turpmāko horizontālo pārvietošanu, horizontāla pārvietošana utt.);
• Pēc uzdevuma (universālas, specializētas);
• Pēc galvenās institūcijas darbības pazīmes (periodiska darbība, nepārtraukta  vai kombinēta) u.c.[10].

10.1. att. Gabalkravas (paletes) apstrādes un nepārtrauktas darbības ierīces

10.2. Iekraušana (izkraušana)autotransportā

Kā jau bija minēts agrāk, mūsu pārvadājumam mēs izvēlējamies maršrutu, kurā par pamata transportu tika izvēlēts jūras transports. Tāda maršruta priekšrocība ir tas, ka kravu nevajadzēs pārkraut vairākas reizes – tā būs konstanti turēta vienā vietā visa pārvadājuma laikā, t.i. konteinerā.

Pirmais maršruta posms ir kravas pārvadāšana no nosūtītāja noliktavas uz ostu, kur tiks iekrauts konteineru kuģis. Tā kā mēs nolēmām veikt kravas piegādi uz ostu ar konteinerkravas automobiļi, ir saprotams kā kravu būs jāiekrauj konteinerā jau nosūtītājā noliktavā. Kā arī pēdējā posmā šajā maršrutā kravas automobīlis-konteinervedējs piegādā kravu no termināla līdz saņēmēja noliktavai. Tātad, mums ir jāizvēlas iekraušanas-izkraušanas ierīces, kuras veiks šo operāciju.

Mūsu krava jau ir apvienotā kravas vienība, t.i. paketētā krava (kastes saliktās uz viena paliktņa). Tādu kravu visērtāk ir apstrādāt ar ierīci, kas ir piemērota gabalkravas pārkraušanas. Tātad iekraušanas un izkraušanas darbus nosūtītāja un saņēmēja noliktavās, mēs veiksim ar dakštveres elekroiekrāvēju.

Elektroiekrāvēji ir piemēroti gabalkravas, tai skaitā apvienotās kravas vienības (kravas uz paliktņiem), iekraušanas-izkraušanas darbu mehanizācijai. Tās ir iekraušanas-izkraušanas mašīnas ar iekšdedzes vai elektrisko dzinēju, kas ir paredzētas darbam atklātos laukumos un noliktavās. Tos var izmantot atklātos laukumos ar cieto un līdzeno klājumu pie apkārtējas gaisa temperatūras no -30 līdz +40°C. Tie ir neaizvietojami darbā ar smagām kravām, to celtspēja var variēt no 1 t līdz par 30 t, bet tomēr vairāk izplatīti ir iekrāvēji ar celtspēju no 1 t līdz 4 t. Izvēloties piemērotu dakštveres iekrāvēju ir jāņem vērā tā darba apstākļus, konstruktīvās  īpatnības, kā arī citus aspektus[7].

Paletes tiek iekrautas konteineros ar dakšu elektroiekrāvēju Jungheinrich EFG 115. Tā ka vienas paletes iekraušanas aptuvenais laiks ir 5 minūtes, tad pilna viena 40’ pēdu konteinera iekraušana aizņem 90 minūtes; 20’ pēdu konteinera – 40 minūtes. Tātad, lai iekraut un izkraut divus 40’ pēdu konteinerus un vienu 20’ pēdu konteineru būs nepieciešams 220 minūtes laikā, t.i. vairāk nekā 3,5 stundu laika. Konteineru iekraušanas-izkraušanas procesa paātrināšanai var izmantot divus elektroiekravējus – tad operāciju laiks samazināsies līdz 110 minūtēm, t.i. 1,8 stundai.

Dakšu elektroiekrāvēju Jungheinrich EFG 115 mēs esam izvēlējušies pēc noteiktiem parametriem, kas ir minēti 10.1. tabulā[20].

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. tabula

Dakšas elektroiekrāvēja tehniskie dati

	EFG 115
Tehniskie dati
Celtspēja, kg	1500
Maksimālais pacelšanas augstums, mm	2800
Augstums, mm	1900
Dakšu brīva gaita, mm	155
Kopējais garums (ar dakšām), mm	3200
Dakšu garums, mm	920
Platums, mm	960
Griešanas rādiuss (ārējais), mm	1500
Pilna masa, kg	2700
Dzinējs	Elektriskais
Dzinēja jauda, zs	75

 

Ar doto tehnisko ierīci tiks nodrošināta paketētas kravas iekraušana un izkraušana no konteinera. Ir jāapskata arī  konteinera iekraušanu un izkraušanu no autotransporta.

Reach Stacker  - iekrāvēja tips, kura platforma ir paredzēta darbam ar konteineriem. Citiem vārdiem sakot, tā  ir liela mašīna, kas spēj tikt galā ar kravu līdz 45 tonnām. Gandrīz visas pasaules ostas, kuras gadu laikā pārstrādā  kravu ar apjomu, kas ir līdzvērtīgs 200 miljoni 20 pēdu konteineriem, izmanto rič-stakerus[39].

10.2. att. Rīč-stakers

Tie ir paredzēti mazā un vidēja lieluma konteineru apstrādei. Tos izmanto autotransporta iekraušanai un izkraušanai un konteineru kraušanai industriālā vidē.

Ir divu veidu rīč-stakeri – tie, kuri strādā ar piekrautiem konteineriem,  un tie, kuri strādā  ar tukšiem konteineriem. Galvenās īpašības ir rīč-stakera jauda, ​​nodalījumu skaits, kuros tie var sakraut konteinerus, ekspluatācijas svars, riteņu bāze utt. Mūsu konteineru pārkraušanai mēs esam izvēlējušies rīč-stakeru Kalmar DRF-450 65S6, kuru tehniskie dati ir redzami 10.2. tabulā [43].

2. tabula

Rīč-stakera tehniskie dati

	Rīč-stakers Kalmar DRF-450 65S6
Specifikācija
Celtspēja, kg	42000-44000-45000/30000/15000
Kopējais svars, kg	67800
Dzinējs
Dzinēja jauda, ​​kW (ZS)	246
Dzinēja ražotājs (brand)	Volvo
Degvielas sistēmas
Maksimālais ātrums, km/st	25
Izmēri
Gabarītu izmēri, mm	12000х4150х4500
Klīrenss, mm	250
Veiktspējas raksturlielumi
Maksimālais vilces spēks, kN	355
Iekraušanas/ izkraušanas specifikācijas
Pacelšanas ātrums ar kravu / bez kravas, mm/s	250/420
Nolaišanas ātrums ar kravu / bez kravas, mm/s	360/360

10.3. Pārkraušana jūras ostā

Mēs esam apskatījuši konteineru iekraušanas-izkraušanas tehnoloģiju, ka arī paša konteinera iekraušanu un izkraušanu no autotransporta. Bet tā kā mēs vedam kravu galvenokārt ar jūras transportu, ir jāapskata kravas apstrādes tehnoloģiju ostās.

3. att. Konteineru transportēšanas un pārkraušanas shēma 

 

Konteineru terminālu tehnoloģiskais aprīkojums sastāv galvenokārt no konteineru piestātnes celtņiem (cintainer cranes, ship-to-shore cranes (STS)). Piestātnē esošo celtņu skaitu un jaudu nosaka ostā apkalpojamo kuģu izmēri. Lieltonnāžas konteineru pārkraušanai izmanto dažādu ražotāju celtņus ar automātisko kravas satveršanas sistēmu, kas ir paredzēta darbam ar 20’  un 40’ pēdu konteineriem ar izlieces sniegumu vidēji 40 m un konteineru pacelšanas augstumu virs sliežu līmeņa parasti –  19 – 25 m. Parasti viena piestātnes celtņa apkalpošanai ir nepieciešami 2 rīc-stakeri, kurus mēs apskatījām iepriekšējā  sadaļā [7].

Rīgas brīvosta ir multifunkcionāla osta, tā ir gatava strādāt ar visu veidu kravām, kas šurp atnāk no visdažādākajiem reģioniem.

Rīgas osta ir svarīgs transporta mezgls kravu transportēšanas koridorā, kas saista preču izcelsmes un patēriņa tirgus Eiropas Savienībā  un NVS valstīs. Rīgas osta ir efektīvi savienota ar TEN-T autoceļu un dzelzceļu tīklu, kā arī Eiropas Jūras Maģistrālēm, kas nodrošina efektīvu dažādu transporta veidu izmantošanu kravu pārvadājumu ķēdē, ļaujot optimizēt izmaksas. Attālumu priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņu ostām, nodrošina Rīgai labākos nosacījumus saimniecisko sakaru attīstībai. Latvijas tiešā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir nozīmīgākais faktors stabilu un abpusēji izdevīgu biznesa attiecību veidošanai.

2010. gadā  ostā tika pārkrauts 30.47 milj. tonnu dažādu kravu un pēdējo desmit gadu laikā kravu apgrozījums ostā vidēji palielinājies par 8,8 % gadā. Pēc kravu apgrozījuma 2010.gadā Rīga bija lielākā Latvijas osta, trešā lielākā osta Baltijas valstīs un piektā lielākā osta Baltijas jūras austrumu piekrastē, pārkraujot 8,5% no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kopējā  kravu apgrozījuma.

2010. gadā 57% no visām ostā apstrādātajām kravām bija beramkravas, savukārt ģenerālkravu un lejamkravu īpatsvars veidoja attiecīgi 21% un 22% no kravu kopapjoma.

Osta ir multifunkcionāla un pēc apjoma lielākās kravu grupas ir ogles, naftas produkti, dažādi kokmateriāli, ķīmiskās beramkravas, konteineri , rūda un metāli. 2010.gadā pirmo reizi ostas vēsturē  pārkrauto konteineru daudzums pārsniedza 250 tūkst. TEU vienības[28].

2011. gadā  ostā strādā 33 stividorkompānijas, savukārt vairāk kā  30 uzņēmumi piedāvā arī kravu uzglabāšanas pakalpojumus. Viena no tam stividirkompānijam ir – Riga Containet Terminal, kur mēs arī izkrausim mūsu atvēsto kravu.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Riga container terminal (RCoT) specializējas konteineru un ģenerālo kravu apstrādē. Uzņēmums dibināts 2009. gadā un tā 100% kapitāldaļu turētāja ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO).   

RCoT mērķis ir nodrošināt kompleksus kravu apkalpošanas risinājumus starp Eiropas valstīm, Krieviju un Vidusāzijas reģionu. Pateicoties kompetentiem sadarbības partneriem, ir izdevies būtiski palielināt kravu apgrozījumu un nodrošināt regulāru kravu plūsmu.

RCoT ir vienīgais terminālis Rīgas ostā, kas specializējas konteineru Sea – Rail (jūra-dzelzceļš) pārkraušanas operācijās. Attīstītā  termināļa infrastruktūra, kravu apstrādes tehnoloģijas, mūsdienīgs tehnikas klāsts nodrošina uzņēmuma konkurētspēju un stabilu pozīciju tranzīta tirgū. RCoT piedāvā pakalpojumus ar pievienoto vērtību (muitas pakalpojumi, kravu ekspedēšana un loģistikas risinājumi).

Uzņēmumā  ir nodarbināti 38 kvalificēti speciālisti, kas nodrošina efektīvu uzņēmuma darbību.

Kopējā  konteinerkravu plūsma 2010. gadā 26 223 TEU[29].

Riga Container terminālā ir pieejams sekojošs tehniskais aprīkojums, ar kuru palīdzību arī tiks pārkrauti konteineri no kuģa uz autotransportu:

• Piestātnes celtņi: 
1. mobilais celtnis Liebherr (līdz 104 t) – 1;
2. sliežu celtnis Condor (līdz 40 t) – 1;
• Konteineru iekrāvēji Reachstacker:
1. Linde (līdz 45 t) – 2;
2. Kalmar (līdz 45 t) – 1 (kā jau tika minēti);
• Termināļa vilcēji:
1. Terberg vilcējs – 2;
2. Kalmar vilcējs – 1;
• Ģenerālo kravu elektroiekrāveji (līdz 1,5 t) – 5 (tādi, kā jau bija minēti augstāk).

4. att. Baltic Container Terminal tehniskais aprīkojums: Celtnis Liebherr; Celtnis Condor;Reachstacker Linde

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Kravas pārvadājumu muitas nodrošinājuma prasības un procedūras

11.1. Preces koda noteikšana pēc Harmonizētās kodēšanas sistēmas (HS)

Ar Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulu (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu tika izveidota preču nomenklatūra (Eiropas Savienības Kombinētā nomenklatūra, ES KN), kas atbilst gan kopējā muitas tarifa, gan Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un pārējās Kopienas politikas prasībām attiecībā  uz preču ievešanu vai izvešanu.