Автор: Пользователь скрыл имя, 15 Декабря 2012 в 18:41, курсовая работа
INCOTERMS noteikumi plaši tiek izmantoti starptautiskajos tirdzniecības darījumos, kuros pirkuma priekšmets ir ķermeniskas lietas, kuru piegādi raksturo distance. Pusēm nepieciešams vienoties par to, kura organizēs preču pārvadājumu, kura kārtos muitas dokumentus un apmaksās muitas nodevas, kura uzņemsies risku par preču bojāeju, kā arī par citu pienākumu sadalījumu. Pircējam un pārdevējam ir nepieciešama skaidrība par to, kas tiek aptverts ar darījumā noteikto cenu, jo tieši ar pirkuma līguma izpildi saistītās izmaksas, tas ir, izmaksas par pārvadājumu, apdrošināšanu, atmuitošanu, var ietekmēt pušu interesi darījuma slēgšanā.
SATURS 2
IEVADS 5
1. IZEJAS DATI STUDIJU DARBA IZPILDEI 6
2. PIRKŠANAS – PĀRDOŠANAS KONTRAKTA SASTADĪŠANA 7
2.1. INCOTERMS noteikumi un to pielietojums 7
2.2. CIP nosacījumi 9
2.3. Līguma (kontrakta) slēgšana 10
2.3.1. Līgumam piemērojamie likumi 10
2.3.2. Piegādes noteikumi 12
2.3.3. Norēķinu veidi 13
2.3.4. Atbildība par preces trūkumiem un garantijas saistības 13
2.3.5. Strīdu izšķiršanas kārtība 15
2.3.6. Līguma nosacījumi vīnogu pārvadāšanai no Austrālijas uz Latviju 16
3. DARBA SARAKSTS UN ALGORITMS 17
4. OPTIMĀLĀ PĀRVADĀJUMA MARŠRUTA IZSTRĀDE 19
4.1. Transporta veida izvēle 19
4.1.1. Transporta veidu ranžēšana 19
4.1.2. Transporta veida priekšrocības un trūkumi 20
4.1.3. Galda vīnogu transportēšana 22
4.1.4. Transporta izvēle galda vīnogu pārvadājumam 23
4.2. Pirmais maršruta variants 24
4.2.1. Pirmā maršruta apraksts 24
4.2.2. Pirmā maršruta vizualizācija un galvenie parametri: 24
4.2.3. Pārvadājumā kopējais garums un laiks. Secinājumi. 27
4.3. Otrais maršruta variants 28
4.3.1. Otrā maršruta apraksts 28
4.3.2. Otrā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 28
4.3.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 30
4.4. Trešais maršruta variants 31
4.4.1. Trešā maršruta apraksts 31
4.4.2. Trešā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 32
4.4.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 33
4.5. Optimālā maršruta izvēles pamatojums 33
5. PĀRVADĀTĀJA IZVĒLE 34
5.1. Transporta pakalpojums 34
5.2. Piegāžu veidi 34
5.3. Starpnieku (pārvadātaju) atlase un izvēle 36
6. KRAVAS DOKUMETĀCIJA 42
6.1. Bill of Lading 42
6.2. Invoice un Packing list 44
6.3. Apdrošināšanas sertifikāts 46
7. VĀDĪTĀJA DARBA UN ATPŪTAS GRAFIKS 48
8. KRAVU TRANSPORTĒŠANA 50
8.1. Kravas transportēšanas īss raksturojums 50
8.2. Pārvādātas preces iepakošana 50
8.2.1. Taras veidi 50
8.2.2. Vīnogu iepakošana Austrālijā 52
8.2.3. Tara vīnogu pārvadāšanai 54
8.3. Apvienotā kravas vienība 57
8.3.1. ULD 57
8.3.2. ULD – palete un konteiners 58
8.3.3. Konteinera formēšana, izmantojot speciālo programmatūru 59
8.3.4. Konteinera formēšana manuāli 65
8.3.5. Kravas stiprināšana 68
8.4. Marķēšana 70
8.4.1. Kravas marķēšana (ar GS1 sistēmas identifikācijas numuriem) 70
8.4.2. Konteineru marķēšana 77
9. TRANSPORTA VEIDA UN TRANSPORTA LĪDZEKĻA IZVĒLE 79
9.1. Autotransports kravas pārvadāšanai no nosūtītāja līdz jūras ostai un no jūras ostas līdz saņēmējam 79
9.1.1. Puspiekabes izvēle un slodžu noteikšana uz puspiekabes asīm 79
9.1.2. Vilcēja izvēle un slodžu noteikšana uz vilcēja asīm 84
9.1.3. Secinājumi 86
9.2. Jūras transports kravas pārvadāšanai 86
10. KRAVAS IEKRAUŠANAS-IZKRAUŠANAS TEHNOLOĢIJA 88
10.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbi 88
10.1.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbu būtība 88
10.1.2. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas ierīces 89
10.2. Iekraušana (izkraušana) autotransportā 89
10.3. Pārkraušana jūras ostā 93
11. KRAVAS PĀRVADĀJUMU MUITAS PROCEDŪRAS 96
11.1. Preces koda noteikšana pēc Harmonizētās kodēšanas sistēmas (HS) 96
11.2. Muitas vērtības definēšana 98
11.3. Muitas un pievienotās vērtības nodokļu rēķināšana 100
11.4. Muitas nodevu un nodokļu apmaksas garantijas paņēmieni 102
11.5. VAD – Vienotais Administratīvais Dokuments 104
12. KRAVAS NODOŠANAS SAŅĒMĒJAM TEHNOLOĢIJA 108
12.1. Dokumentu noformēšana 108
12.2. Pušu domstarpības un to atrisināšanas kārtība 108
SECINĀJUMI 109
LITERATŪRAS SARAKSTS 110
PIELIKUMI 114
Saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi (turpmāk - Regula Nr.2913/92) 59.pantu visas preces, kuras paredzēts pakļaut muitas procedūrai, ir jādeklarē šai muitas procedūrai. Savukārt, saskaņā ar Regulas Nr.2913/92 182.panta 3.punktu muitas deklarācija jāiesniedz arī, ja tiek atpakaļizvestas (reeksportētas) preces, kas iepriekš pakļautas muitas procedūrai ar saimniecisku ietekmi.
Par rakstiskās preču deklarācijas pamatformu ir noteikts Vienotais administratīvais dokuments (turpmāk - VAD). Piesakot preces muitas procedūrai, muitas iestādē VAD jāiesniedz parakstīts, procedūrai un preču skaitam atbilstošā komplektācijā, pievienojot dokumentus, kas nepieciešami konkrētās muitas procedūras piemērošanai. VAD uzrādāmie dati dažādām muitas procedūrām ir atšķirīgi. Muitas deklarācijai pievienojamie dokumenti, kas saistīti ar konkrētas muitas procedūras piemērošanas nosacījumiem, noteikti Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk - Regula Nr.2454/93), 218.- 221.pantā. Dokumenti, kas attiecas uz konkrētu preču muitošanu, norādīti ES TARICdatu bāzē.
Muitas deklarāciju muitā iesniedz deklarētājs - persona, kas noformē muitas deklarāciju savā vārdā, vai arī persona, kuras vārdā noformēta muitas deklarācija. Muitas deklarāciju var noformēt jebkura persona, kas var pieteikt preces muitai. Izņemot tranzītu un ievešanu uz laiku, deklarētājam jābūt Eiropas Savienībā reģistrētai personai. Deklarētājs vai tā pilnvarots pārstāvis muitas deklarāciju paraksta pirms iesniegšanas muitā.
Deklarētājs ir atbildīgs par:
Teritoriālā darbības joma:
Harakteristikas:VAD mērķis ir nodrošināt atklātību valsts administratīvajām prasībām, racionalizēt un samazināt administratīvos dokumentus, samazināt pieprasīto informāciju un standartizēt un saskaņot datus.
Dokuments attiecas uz jebkuras preces izvietošanu un pakļaušanu jebkuras citas muitas procedūrai (eksportam, importam, tranzītam, kur jaunās datorizētās tranzīta sistēmas (NCTS) vēl nelieto, noliktavam, pagaidu ievešanai, ievešanas un izvešanas pārstrādei, uc) neatkarīgi no transporta veida izmantošanas.
Evolūcija– perspektīvas:
Apvienojot Regulas un Ministru kabineta noteikumu nosacījumus, deklarējot preces Latvijas muitā, ir jāizmanto 11 atšķirīgi aizpildāmo aiļu saraksti dažādu muitas procedūru piemērošanai:
Savukārt VAD ailes jāaizpilda saskaņā ar Komisijas Regulas Nr.2454/93 37.pielikumā noteiktajiem skaidrojumiem par ailēs uzrādāmo informāciju, kā arī citos ES normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un nosacījumiem.
12.1. Dokumentu noformēšana
Kā jau bija agrāk minēts termins CIP „Transportēšana un apdrošināšana ir apmaksāta līdz” nozīme, ka pārdevējs atgādās preci pircējam.
Termins paredz riska pārejas vietu no pārdevēja uz pircēju. Šai vietai jābūt ērtai preču pārbaudes nozīmē, un tāpēc terminiem var būt pievienota paskaidrojoša piebilde „Norunātā vieta”. Tātad, tā vieta būs pircēja noliktava - SIA „Berry Group IP” Rīgā, Kleistu iela 26B. Tā kā viss transportēšanas process notiek bez pircēja iejaukšanas, tad pircējs vienkārši gaida savu preci noteiktājā datumā un noteiktājā laikā sava noliktavā. Kad prece tiek atvēsta, pircējam ir jāpārbauda vai ar preci viss ir kārtība, un vai ir atvēst noteiktājais iepriekš aprunātais kravas daudzums. Ja ar preci viss kārtībā, pircējam jāparaksta noteiktus dokumentus. Mūsu gadījumā tas ir pieņemšanas-nodošanas akts [1. Pielikums] un CMR [9. Pielikums], kas kalpo par apliecinājumu tam, ka tika veikta piegāde.
Parakstot kravas pieņemšanas dokumentus, notiek kravas pāreja (kā arī visu risku) pircēja īpašumā. Pārdevējam ir jānodrošina tikai piegādi uz nosacīto vietu, bet kravas izkraušanu no parcēlāja transporta ir jānodrošina pašam pircējam.
Viss preču pieņemšanas-nodošanas process ir aprakstīts pirkšanas-pārdošanas līgumā otrājā punktā [1. Pielikums].
12.2. Pušu domstarpības un to atrisināšanas kārtība
Ja preču pārbaudes laikā tika konstatēts, kā ir preces trūkums vai prece ir bojāta, to ir jāieraksta preču pieņemšanas-nodošanas akta, pēc kā jāsāk pušu domstarpības atrisināšanu.
Pušu domstarpības atrisināšanas gaitā tiek aprastīta pirkšanas-pārdošanas līgumā piektājā punktā [1. Pielikums], kā arī plašāk mēs to jau esam aprakstījuši mūsu darba sākumā 2. Sadaļā – sk. punktus 2.3.4. Atbildības par preces trūkumiem un garantijas saistības un 2.3.5. Strīdu izšķiršanas kārtība.
Kā mēs jau pieminējam ievadā, šī kursa darba mērkis bija plašakā iepazīšanas ar starptautisko multimodālo/intermodālo pārvadājumu veikšanas niansem, visu braucienu pareiza plānošana, kravas iekraušanas/izkraušanas procesu izpratne. Tapāt viens no galvenajiem aspektiem bija iepazīšanas ar nepieciešamo dokumentu pareizas noformēšanas prasībām.
Darbs tiešam bija grūts, apjomīgs un laikietilpīgs. Grūti bija tajā ziņā, kā nebija noteikto prasību dotā darba izpildei, tāpēc pie darba atsevišķos etapos bija jāpieiet radoši.
Varam secināt, kā kursa darba izpildes laikā, mēs patiešam esam padziļinājuši savas zināšanas kravu pārvadājumu jomā, kā arī esam apguvuši daudz jaunas informācijas. Dokumentu noformēšanas process arī bija grūts, bet darba izpildes laikā mēs iepazinājušies ar noteiktiem pārvadājuma pamatdokumentiem (noteiktiem transporta veidiem), kā arī ieguvām iemaņas to aizpildīšanā.
Vēl varam izdarīt ļoti nozīmīgu secinājumu, kā vīnogu pārvadāšana no Austrālijas uz Latviju nav ienesīga. Kopējais pārvadāšanas laiks ir apmēram 50 dienas. Pie noteiktiem transportēšanas režīmiem, vīnogām ir iespēja tik ilgi saglābāties, bet tomēr tādām jūtīgām ogām tas ir pa ilgu. Transportēšana nav tikai ilga, bet arī samēra dārga. Produkciju ar tādu pašizmaksu būs gandrīz neiespējami realizēt Latvijas tirgū. Tāpēc secinām, kā izdevīgāk vīnogas būtu transportēt no tādām valstīm, kā: Spānija, Itālija un Bulgārija. To pārvadāšanas process būs izdevīgāks gan laika, gan transportēšanas izmaksu ziņā.
Datums: 15.12.2011
Paraksts: ................
Paraksts: ................
Paraksts: ................
Pielikumi