Автор: Пользователь скрыл имя, 15 Декабря 2012 в 18:41, курсовая работа
INCOTERMS noteikumi plaši tiek izmantoti starptautiskajos tirdzniecības darījumos, kuros pirkuma priekšmets ir ķermeniskas lietas, kuru piegādi raksturo distance. Pusēm nepieciešams vienoties par to, kura organizēs preču pārvadājumu, kura kārtos muitas dokumentus un apmaksās muitas nodevas, kura uzņemsies risku par preču bojāeju, kā arī par citu pienākumu sadalījumu. Pircējam un pārdevējam ir nepieciešama skaidrība par to, kas tiek aptverts ar darījumā noteikto cenu, jo tieši ar pirkuma līguma izpildi saistītās izmaksas, tas ir, izmaksas par pārvadājumu, apdrošināšanu, atmuitošanu, var ietekmēt pušu interesi darījuma slēgšanā.
SATURS 2
IEVADS 5
1. IZEJAS DATI STUDIJU DARBA IZPILDEI 6
2. PIRKŠANAS – PĀRDOŠANAS KONTRAKTA SASTADĪŠANA 7
2.1. INCOTERMS noteikumi un to pielietojums 7
2.2. CIP nosacījumi 9
2.3. Līguma (kontrakta) slēgšana 10
2.3.1. Līgumam piemērojamie likumi 10
2.3.2. Piegādes noteikumi 12
2.3.3. Norēķinu veidi 13
2.3.4. Atbildība par preces trūkumiem un garantijas saistības 13
2.3.5. Strīdu izšķiršanas kārtība 15
2.3.6. Līguma nosacījumi vīnogu pārvadāšanai no Austrālijas uz Latviju 16
3. DARBA SARAKSTS UN ALGORITMS 17
4. OPTIMĀLĀ PĀRVADĀJUMA MARŠRUTA IZSTRĀDE 19
4.1. Transporta veida izvēle 19
4.1.1. Transporta veidu ranžēšana 19
4.1.2. Transporta veida priekšrocības un trūkumi 20
4.1.3. Galda vīnogu transportēšana 22
4.1.4. Transporta izvēle galda vīnogu pārvadājumam 23
4.2. Pirmais maršruta variants 24
4.2.1. Pirmā maršruta apraksts 24
4.2.2. Pirmā maršruta vizualizācija un galvenie parametri: 24
4.2.3. Pārvadājumā kopējais garums un laiks. Secinājumi. 27
4.3. Otrais maršruta variants 28
4.3.1. Otrā maršruta apraksts 28
4.3.2. Otrā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 28
4.3.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 30
4.4. Trešais maršruta variants 31
4.4.1. Trešā maršruta apraksts 31
4.4.2. Trešā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 32
4.4.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 33
4.5. Optimālā maršruta izvēles pamatojums 33
5. PĀRVADĀTĀJA IZVĒLE 34
5.1. Transporta pakalpojums 34
5.2. Piegāžu veidi 34
5.3. Starpnieku (pārvadātaju) atlase un izvēle 36
6. KRAVAS DOKUMETĀCIJA 42
6.1. Bill of Lading 42
6.2. Invoice un Packing list 44
6.3. Apdrošināšanas sertifikāts 46
7. VĀDĪTĀJA DARBA UN ATPŪTAS GRAFIKS 48
8. KRAVU TRANSPORTĒŠANA 50
8.1. Kravas transportēšanas īss raksturojums 50
8.2. Pārvādātas preces iepakošana 50
8.2.1. Taras veidi 50
8.2.2. Vīnogu iepakošana Austrālijā 52
8.2.3. Tara vīnogu pārvadāšanai 54
8.3. Apvienotā kravas vienība 57
8.3.1. ULD 57
8.3.2. ULD – palete un konteiners 58
8.3.3. Konteinera formēšana, izmantojot speciālo programmatūru 59
8.3.4. Konteinera formēšana manuāli 65
8.3.5. Kravas stiprināšana 68
8.4. Marķēšana 70
8.4.1. Kravas marķēšana (ar GS1 sistēmas identifikācijas numuriem) 70
8.4.2. Konteineru marķēšana 77
9. TRANSPORTA VEIDA UN TRANSPORTA LĪDZEKĻA IZVĒLE 79
9.1. Autotransports kravas pārvadāšanai no nosūtītāja līdz jūras ostai un no jūras ostas līdz saņēmējam 79
9.1.1. Puspiekabes izvēle un slodžu noteikšana uz puspiekabes asīm 79
9.1.2. Vilcēja izvēle un slodžu noteikšana uz vilcēja asīm 84
9.1.3. Secinājumi 86
9.2. Jūras transports kravas pārvadāšanai 86
10. KRAVAS IEKRAUŠANAS-IZKRAUŠANAS TEHNOLOĢIJA 88
10.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbi 88
10.1.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbu būtība 88
10.1.2. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas ierīces 89
10.2. Iekraušana (izkraušana) autotransportā 89
10.3. Pārkraušana jūras ostā 93
11. KRAVAS PĀRVADĀJUMU MUITAS PROCEDŪRAS 96
11.1. Preces koda noteikšana pēc Harmonizētās kodēšanas sistēmas (HS) 96
11.2. Muitas vērtības definēšana 98
11.3. Muitas un pievienotās vērtības nodokļu rēķināšana 100
11.4. Muitas nodevu un nodokļu apmaksas garantijas paņēmieni 102
11.5. VAD – Vienotais Administratīvais Dokuments 104
12. KRAVAS NODOŠANAS SAŅĒMĒJAM TEHNOLOĢIJA 108
12.1. Dokumentu noformēšana 108
12.2. Pušu domstarpības un to atrisināšanas kārtība 108
SECINĀJUMI 109
LITERATŪRAS SARAKSTS 110
PIELIKUMI 114
40’ pēdu refrižeratora konteiners
| |||||||||||||||||
|
Izmantojot speciālo programmatūru aprēķināsim kastes slāņu skaitu uz paliktņa [30]. Ņemot vērā konteinera augstumu, kā arī durvju augstumu un vēl to augstumu, kurš ir nepieciešams iekrāvējam, lai iekraut vai izkraut preci no konteinera, pieņemsim, kravas augstums uz paliktņa nedrīkst pārsniegt 2000 mm.
Vispirms, programma dod iespēju izvēlēties ko vajag piekraut ar preci – konteineru vai transportlīdzekļi. Tā kā mēs jau esam izlēmuši, kā pārvadāsim vīnogas refrižeratora konteineros – mēs izvēlamies konteineru.
8.9. att. Konteinera vai transportlīdzekļa izvēle
Nākamajā solī ir jāizvēlas taru pārvadātai precei – kastes, divu veidu maisi vai bundžas. Šeit mēs izvēlamies kastes.
8.10. att. Taras veida izvēle
Tagad vajag ievadīt kastes parametrus. Programmai ir iespēja saformēt pat līdz 20 dažādām kravām kopā, bet t.k. mēs pārvadām tikai vīnogas, šo funkciju mēs neizmantosim. Tātad, ievadam kravu – grapes, kastes izmērus, kastes svaru, izvēlamies krāsu, kravas attēlošanai, kā arī ir jāievada kastes skaitu. Katrā kastē tiek pārvadāti 12 kg vīnogu. Mums ir nogādā pircējam 23000 kg vīnogu, tas sanāk 1916,66 kastes. Secinām, kā mums būs jāpārvada 1917 kastes, viena no tam nebūs pilna. Un kā jau bija minēts, būs nepieciešami 2 konteineri, tāpēc lai reāli atspoguļot kravu saformēšanu konteineros, mēs to darīsim atsevišķi pirmajam un otrajam konteineram. Lai krava būtu vienmērīgi sadalīta, pirmajā konteinerā pārvadāsim 958 kastes, otrajā – 959 kastes.
8.11. att. Kastes parametru ievadīšana
Ceturtajā solī var izvēlēties kā iekraut konteineru – vienkārši ar kastēm, vai vispirms saformējot kastes uz paliktņa. Ja pārvadāt kravu vienkārši kastēs, būs nepieciešams diezgan ilgs laiks, lai kravu iekraut un izkraut. Pārvadājot kravu uz paliktņiem var jūtami samazināt iekraušanas/izkraušanas darbus ar mehanizācijas līdzekļu palīdzību.
8.12. att. Kravas iekraušana ar vai bez paliktņa
Nākamajā solī vajag ievadīt paliktņa parametrus: garumu, platumu, augstumu, celtspēju, maksimālo un kravas augstumu.
8.13. att. Paliktņa parametru ievadīšana
Sestajā solī programma dod iespēju automātiski izvēlēties konteineru, vai ja vajag noteiktu 20’ pēdu, 40’ pēdu vai 40’ pēdu high cube konteineru, tad to var atzīmēt izvēlnē. Mēs paši izvēlējamies 40’ pēdu konteineru, bet kā pēc tam bija pārbaudīts, ja programma pati automātiski izvēlas konteineru – rezultāts sanāk tās pats.
8.14. att. Konteinera izvēle
Tālāk ir jāizvēlas kastes pozīciju – kā to izvietot uz paliktņa. Mēs varam izvietot kastes tikai pēc augstuma, jo citā transportēšanas veidā kravu tiks bojāta.
8.15. att. Kastes izvietošana uz paliktņa
Astotajā programmas posmā mēs ieguvām rezultātu pirmajam konteineram. Pirmajā konteinerī atrodas 958 kastes ar vīnogām. Kastes aizņem pēc tilpuma 56% un pēc kravnesības 50%.
8.16. att. Konteinera aizpildīšana ar kravu uz paliktņiem
Pirmajā konteinerā tiek pārvadāti 19 vienādi paliktņi – 48 kastes, t.i. 576 kg tīras kravas katrā, un 1 paliktnis – 46 kastes, t.i. 552 kg tīras kravas. Sanāk, kā pirmajā konteinerā atrodas 11496 kg vīnogu.
8.17. att. Pakešu veidi konteinerā
Otrajā konteinerī atrodas 959 kastes ar vīnogām. Kastes aizņem pēc tilpuma 54% un pēc kravnesības 50%.
8.18. att. Otrā konteinera aizpildīšana ar kravu uz paliktņiem
Otrajā konteinerā tiek pārvadāti 19 vienādi paliktņi – 48 kastes, t.i. 576 kg tīras kravas katrā, un 1 paliktnis – 47 kastes, t.i. 564 kg tīras kravas. Sanāk, kā otrajā konteinerā atrodas 11508 kg vīnogu.
8.19. att. Pakešu veidi otrajā konteinerā
Šajā paša programmā tika rēķināti arī citi kravu izvietošanas varianti, bet dotais variants bija visoptimālākais kravnesības un aizņemta apjoma ziņā.
Tagad varam izdarīt secinājumus, kā abos konteineros tiek pārvadāti 23004 kg kravas. Ir redzams, kā 4 kg ir lieki. Tātad, otrajā konteinerā vienā no paletēm no augšēja slāņa no katras kastes būs izņemtas pa vienai plastmasas kastītei ar vīnogām. Tas nozīmē, kā otrajā konteinerā tiek pārvadāti 18 vienādi paliktņi – 48 kastes, t.i. 576 kg tīras kravas katrā, 1 paliktnis – 47 kastes, t.i. 564 kg tīras kravas un 1 paliktnis – 48 kastes, bet 4 no tam būs ne 12, bet 11 kg vīnogu → paletē tīras kravas būs 572 kg. Tagad sanāk, kā otrajā konteinerā atrodas 11504 kg vīnogu. Un kopumā abos konteineros tiek pārvadātas 23000 kg kravas.
Bet diemžēl šādu variantu visos parējos aprēķinos mēs izmantot nevarēsim, jo aprēķini tika veikti standarta 40’ pēdu konteinerim, nevis refrižeratora. Tie pēc ārējiem izmēriem ir identiski, bet iekšēji izmēri tiem būtiski atšķiras – refrižeratora konteinerā iekšēja telpa ir mazāka. Tātad, būs jāveic aprēķinus vēlreiz bez dotās programmas palīdzības.
Sāksim vēlreiz no jauna. Mums ir jānogādā pircējam 23000 kg vīnogu, tas sanāk 1916,66 kastes. Secinām, kā mums būs jāpārvada 1917 kastes, dažas no tam nebūs pilnas.
Ja mēģināt atkal visu kravu salikt divos 40’ pēdu refrižeratora konteineros, tas sanāk, kā uz katra paliktņa būs vidēji pa 53,25 kastes (13 slāņi), jo katra konteinerā var izvietot 18 eiro paletes. Ņemot vērā konteinera augstumu, kā arī durvju augstumu un vēl to augstumu, kurš ir nepieciešams iekrāvējam operēšanai, atgādināsim, kā mūsu paliktņa augstums kopā ar kravu nedrīkst pārsniegt 2100 mm. Ja pārvadāt uz viena paliktņa 52 kastes, tas jau sanāk pēc augstuma 2225 mm, bet tā kā mums būs vēl vajadzīga vieta, lai izvietot 53-šo kasti, darām secinājumus, kā ar diviem 40’ pēdu refrižeratora konteineriem mums nepietiks. Tātad, pieņemam, kā visu kravu būs jāpārvadā divos 40’ pēdu refrižeratora konteineros un vienā 20’ pēdu refrižeratora konteinerā.
20’ pēdu refrižeratora konteiners
| |||||||||||||||||
|
Mums sanāk divi 40’ pēdu konteineri un viens 20’ pēdu – 18 vietas paliktņiem katrā lielajā konteinerā un vēl 8 vietas mazajā, kopumā 44 vietas. Lai vienmērīgi izvietot kravu, vidēji uz viena paliktņa jābūt 43,5 kastes, t.i. 11 slāņi, kas pēc augstuma sanāk 1905 mm kopā ar paliktņi. Tas samazinās kastes skaitu viena paketē, samazinās spiedienu uz apakšējo kasti, kā arī dos vairāk brīvības iekrāvējam operēšanas laikā.
Pirmo un otro 40’ pēdu konteinerus piekrausim identiski, lai pēc tam atvieglot aprēķinus transporta līdzekļa noslodzēm. Tad 40’ pēdu konteineros kastes izvietosim 11 slāņos (ar vienādām paketēm).
8.20. att. 40’ pēdu piekrauts konteiners
Tātad, konteiners ir piekrauts ar vienādām paketēm. Konteinerā atrodas 18 paliktņi ar 11 kastes slāņiem katrā. Rēķinam:
Apskatīsim palikušo kravu, un kā to būs labāk izvietot 20’ pēdu refrižeratora konteinerā. Jau ir izvietoti 19008 kg vīnogu – 1584 kastes. Palika izvietot vēl 333 kastes. 20’ pēdu refrižeratora konteinerā ir 8 vietas paliktņiem ar izmēru 800x1200 mm. Tas nozīme, kā katrā paketē jābūt pa 42 kastēm. Izvietosim kastes uz paliktņa sekojoši: 10 slāņu kastes pa 4 kastēm katra un vēl 2 kastes 11 slānī. Tātad, konteiners ir piekrauts ar vienādām paketēm. Konteinerā atrodas 8 paliktņi ar 10 slāņiem pa 4 kastēm un vēl 2 kastēm 11-tājā slānī katrā. Rēķinam:
Tagad rēķinam kopējas kravas svaru visos konteineros. Sanāk: 9504 + 9504 + 4032 = 23040 kg. Ir redzams, kā ir 40 kg lieka svara. Lai saglabāt vienmērīgu iekraušanu, no katras paketes augšēja slāņa izņemsim pa 5 kastītēm ar vīnogām, tad sanāks, kā katras paketes svars būs: (16 kg + 42 × 13,9) – 5 kg = 594,8 kg → konteinera bruto svars = 594,8 kg × 8 + 3050 kg = 7808,4 kg → tītas kravas svars = (42 × 12 – 5) × 8 = 39992 kg. Tā mēs ieguvām vienmērīgi izkrautu kravu trijos konteineros.
8.21. att. 20’ pēdu piekrauts konteiners
Apkopojums pa konteineriem
40’ pēdu refrižeratora konteiners № 1 |
40’ pēdu refrižeratora konteiners № 2 |
20’ pēdu refrižeratora konteiners |
||
Katras paketes svars, kg |
627,6 |
627,6 |
594,8 |
|
Neto svars (visas kastes + paliktņi), kg |
11296,8 |
11296,8 |
4758,4 |
|
Bruto svars (viss kopā ar pašu konteineru), kg |
15666,8 |
15666,8 |
7808,4 |
|
Tīrās kravas svars, kg |
9504 |
9504 |
3992 |
Kopā: 23000 kg |
Saskaņā ar ģenerālo kravu jūras pārvadāšanas drošības noteikumiem visām kravām, kuras pēc savam īpašībām var būt saformētas paketēs, ir jābūt nodotām pārvadāšanai pakētētā veida vai saformētām palielinātās kravas vienībās. Kravas, kuru ārējām kontūrām nav stingri noteikti ģeometriskie izmēri (maisi utt.), saformē paketēs, izmantojot lokanās saites vai termoplēvi. Mūsu gadījumā kravas ārējām kontūrām ir noteikti ģeometriskie izmēri, bet tomēr lai izvairītos no visādām negadījumiem ir labāk kravu sastiprināt. Termoplēve mūsu variantā nav atļaujama, jo tādā gadījumā vajadzīga kravas vēdināšana nenotiks. Tāpēc izmantosim lokanās saites tā, kā tas ir paradīts 8.21. att.
8.22. att. Lokanās saites kravas stiprināšanai
Mūsu gadījumā abi varianti ir labi. Pirmajā variantā krava tiek stiprināta ar divām lokanām saitēm, kas savā starpā tur visas kastes. Otrajā variantā kastes tiek stiprinātās vertikālajā virzienā ar speciāliem stūreņiem, kas savā starpa arī tiek turētās ar lokaino saišu palīdzību. Šīs variants arī labs, bet galvenokārt izmanto kartona kastēm, lai transportēšanas laikā nebojājas iepakojums. Tātad, mūsu gadījumā būs pietiekami vienkārši sastiprināt kastes ar divām lokanām saitēm.
8.23. att. Kravu stiprināšanas veidi
Kravas pārvadāšanas universālos konteineros nozīmīgākie kvalitātes rādītāji ir kravas saglabāšana un savlaicīga piegāde.
Kravas saglabāšana pārvadājuma laikā lielā mērā ir atkarīga no tās izvietošanas konteinerā. Konteineru noderīgumu dotās kravas pārvadāšanai komerciālā nolūkā (konteinera stāvokļi, kas nodrošina kravas saglabāšanu) nosaka kravas nosūtītājs. Viņš nes atbildību par kravas bojājumu, kas notiek kravas nekvalitatīva iepakojuma vai nepareizas izvietošanas dēļ, kā arī no citiem iemesliem, kuri ir atkarīgi no kravas nosūtītāja. Kravu iekraušanu konteineros veic kravas nosūtītāji, bet izkraušanu no tiem – kravas saņēmēji.
Pie nepilnas iekraušanas gaisa telpu starp gabalkravām (kastēm, paketēm utt.) un konteinera sienām piepilda ar putuplastu, dēļiem, speciāliem spraišļiem vai dažādas formas tilpuma konstrukcijām no koka un plastmasas, gofrēta kartona, lietotām automobiļu riepām, piepūšamām kamerām (apvalkiem), kā arī ar tukšu taru.
Mūsu gadījumā labāk būtu izmantot tilpuma konstrukcijas no kādas vieglas plastmasas, bet tikai ar nosacījumu, kā tā varētu būt pārvadāta kopā (blakus) pārtikas produktiem.
8.24. att. Kravas fiksēšana pret nobīdi pie konteinera nepilnas iekraušanas
8.4. Marķēšana
Par marķēšanu sauc speciālo zīmju, uzrakstu un zīmējumu uzklāšanas procedūru uz kravas tās atpazīšanai pārvadājot, apstrādāšanas un glabāšanas veida noradīšanai. Marķēšanas pamatnozīme – kravas komplektējuma un saglabāšanas nodrošināšana, savlaicīga piegāde līdz prasītam punktam pa norādīto ceļu, procedūru vienkāršošana, drošas transportēšanas un starp pārkraušanas pasākumu ievērošana, nepieciešamo glabāšanas režīmu nodrošināšana, ka arī kravas piederības noteikšana.
Veicot kravas marķēšanu, uzliek arī brīdinošas zīmes, kuras pēc nozīmes iedala divās grupās: bīstamības zīmes un manipulācijas zīmes.
Mums nepieciešamie manipulācijas zīmes un uzraksti[10]
Augša! Negāzt sāniem! Norāda uz kravas pareizo vertikālo izvietošanu; | |
Temperatūras ierobežojumi; temperatūru diapazons, kurā ir jāglabā kravu, vai manipulēt ar to; | |
Ātri bojājošās kravas; kravas glabāšanai nepieciešami atbilstoši apstākļi (atdzesēšana, karsēšana vai vēdināšana). Rakstam „PERISHABLE” jābūt zilā krāsā. |
GS1 ir starptautiski atzīta, daudznozaru integrēta standartu sistēma, kas uzņēmumiem dod iespēju identificēt produktus, pamatlīdzekļus, vietas un pakalpojumus, izmantojot unikālu numuru, ko attēlo svītrkoda veidā vai iekodē radiofrekvenču etiķetē.
GS1 tika izveidota 2005.gada februārī, apvienojoties divām starptautiskām organizācijām – EAN International un UCC (Ziemeļamerikas svītrkodēšanas organizācija). Starptautiskā organizācija GS1 apvieno 104 nacionālās organizācijas. Nacionālo organizāciju galvenais uzdevums ir nodrošināt GS1 standartu pareizu un viennozīmīgu pielietošanu savā valstī.
GS1 sistēma izmanto trīs svītrkodu tipus jeb simbolikas. Katrs no tiem paredzēts noteiktiem mērķiem un tiek izmantoti noteiktos apstākļos. Ar GS1 sistēmas identifikācijas numuriem identificē:
Uz visām patēriņa precēm ir svītrkods. Svītrkods ir ar datora palīdzību izveidots noteiktas ciparu un/vai burtu kombinācijas grafisks attēls. Svītrkoda veidā var izteikt gan burtu, gan ciparu kombinācijas. Dators no cilvēkam saprotamām zīmēm (cipariem un burtiem) izveido automātiskām iekārtām saprotamu attēlu (svītrkoda simbolu) un tāpēc datus (burtus un ciparus) datorā var ievadīt automatizēti – ar datoram pieslēgta skenera palīdzību. Svītrkodi kļuvuši par vienkāršāko veidu, kā savākt un ievadīt informāciju datorā, jo svītrkoda nolasīšana ir daudz precīzāka, ātrāka un vieglāka, nekā datu ievadīšana, izmantojot datora klaviatūru.