Автор: Пользователь скрыл имя, 15 Декабря 2012 в 18:41, курсовая работа
INCOTERMS noteikumi plaši tiek izmantoti starptautiskajos tirdzniecības darījumos, kuros pirkuma priekšmets ir ķermeniskas lietas, kuru piegādi raksturo distance. Pusēm nepieciešams vienoties par to, kura organizēs preču pārvadājumu, kura kārtos muitas dokumentus un apmaksās muitas nodevas, kura uzņemsies risku par preču bojāeju, kā arī par citu pienākumu sadalījumu. Pircējam un pārdevējam ir nepieciešama skaidrība par to, kas tiek aptverts ar darījumā noteikto cenu, jo tieši ar pirkuma līguma izpildi saistītās izmaksas, tas ir, izmaksas par pārvadājumu, apdrošināšanu, atmuitošanu, var ietekmēt pušu interesi darījuma slēgšanā.
SATURS 2
IEVADS 5
1. IZEJAS DATI STUDIJU DARBA IZPILDEI 6
2. PIRKŠANAS – PĀRDOŠANAS KONTRAKTA SASTADĪŠANA 7
2.1. INCOTERMS noteikumi un to pielietojums 7
2.2. CIP nosacījumi 9
2.3. Līguma (kontrakta) slēgšana 10
2.3.1. Līgumam piemērojamie likumi 10
2.3.2. Piegādes noteikumi 12
2.3.3. Norēķinu veidi 13
2.3.4. Atbildība par preces trūkumiem un garantijas saistības 13
2.3.5. Strīdu izšķiršanas kārtība 15
2.3.6. Līguma nosacījumi vīnogu pārvadāšanai no Austrālijas uz Latviju 16
3. DARBA SARAKSTS UN ALGORITMS 17
4. OPTIMĀLĀ PĀRVADĀJUMA MARŠRUTA IZSTRĀDE 19
4.1. Transporta veida izvēle 19
4.1.1. Transporta veidu ranžēšana 19
4.1.2. Transporta veida priekšrocības un trūkumi 20
4.1.3. Galda vīnogu transportēšana 22
4.1.4. Transporta izvēle galda vīnogu pārvadājumam 23
4.2. Pirmais maršruta variants 24
4.2.1. Pirmā maršruta apraksts 24
4.2.2. Pirmā maršruta vizualizācija un galvenie parametri: 24
4.2.3. Pārvadājumā kopējais garums un laiks. Secinājumi. 27
4.3. Otrais maršruta variants 28
4.3.1. Otrā maršruta apraksts 28
4.3.2. Otrā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 28
4.3.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 30
4.4. Trešais maršruta variants 31
4.4.1. Trešā maršruta apraksts 31
4.4.2. Trešā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 32
4.4.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 33
4.5. Optimālā maršruta izvēles pamatojums 33
5. PĀRVADĀTĀJA IZVĒLE 34
5.1. Transporta pakalpojums 34
5.2. Piegāžu veidi 34
5.3. Starpnieku (pārvadātaju) atlase un izvēle 36
6. KRAVAS DOKUMETĀCIJA 42
6.1. Bill of Lading 42
6.2. Invoice un Packing list 44
6.3. Apdrošināšanas sertifikāts 46
7. VĀDĪTĀJA DARBA UN ATPŪTAS GRAFIKS 48
8. KRAVU TRANSPORTĒŠANA 50
8.1. Kravas transportēšanas īss raksturojums 50
8.2. Pārvādātas preces iepakošana 50
8.2.1. Taras veidi 50
8.2.2. Vīnogu iepakošana Austrālijā 52
8.2.3. Tara vīnogu pārvadāšanai 54
8.3. Apvienotā kravas vienība 57
8.3.1. ULD 57
8.3.2. ULD – palete un konteiners 58
8.3.3. Konteinera formēšana, izmantojot speciālo programmatūru 59
8.3.4. Konteinera formēšana manuāli 65
8.3.5. Kravas stiprināšana 68
8.4. Marķēšana 70
8.4.1. Kravas marķēšana (ar GS1 sistēmas identifikācijas numuriem) 70
8.4.2. Konteineru marķēšana 77
9. TRANSPORTA VEIDA UN TRANSPORTA LĪDZEKĻA IZVĒLE 79
9.1. Autotransports kravas pārvadāšanai no nosūtītāja līdz jūras ostai un no jūras ostas līdz saņēmējam 79
9.1.1. Puspiekabes izvēle un slodžu noteikšana uz puspiekabes asīm 79
9.1.2. Vilcēja izvēle un slodžu noteikšana uz vilcēja asīm 84
9.1.3. Secinājumi 86
9.2. Jūras transports kravas pārvadāšanai 86
10. KRAVAS IEKRAUŠANAS-IZKRAUŠANAS TEHNOLOĢIJA 88
10.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbi 88
10.1.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbu būtība 88
10.1.2. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas ierīces 89
10.2. Iekraušana (izkraušana) autotransportā 89
10.3. Pārkraušana jūras ostā 93
11. KRAVAS PĀRVADĀJUMU MUITAS PROCEDŪRAS 96
11.1. Preces koda noteikšana pēc Harmonizētās kodēšanas sistēmas (HS) 96
11.2. Muitas vērtības definēšana 98
11.3. Muitas un pievienotās vērtības nodokļu rēķināšana 100
11.4. Muitas nodevu un nodokļu apmaksas garantijas paņēmieni 102
11.5. VAD – Vienotais Administratīvais Dokuments 104
12. KRAVAS NODOŠANAS SAŅĒMĒJAM TEHNOLOĢIJA 108
12.1. Dokumentu noformēšana 108
12.2. Pušu domstarpības un to atrisināšanas kārtība 108
SECINĀJUMI 109
LITERATŪRAS SARAKSTS 110
PIELIKUMI 114
Piektajā posmā – starpnieku reitinga aprēķins pēc katra izvēlētā kritērija – jāveic tikai matemātiski aprēķini (5.2. tabulā 5., 7. un 9. ailē).
Sestajā posmā – starpnieku kopējais reitings un izvēle – vispirms ir veic aprēķinus un nosaka starpnieku kopējo reitingu. Kā redzams (skat. 5.2. tab.),starpniekam A tas ir 3,4 balles, starpniekam C - 2,2 balles. Tādejādi, neskatoties uz vienādu ekspertu vērtējumu (visiem ir 13 balles), pēc reitinga priekšroka ir starpniekam A. Neskatoties uz starpnieka A priekšrocībām, galīgais lēmums var būt par cita starpnieka izvēli. Pieņemsim, ka ražotājuzņēmuma menedžeri neapmierina starpnieka A vadītājs, jo nevar ar to sadarboties. Šajā gadījumā menedžeris prasa ieviest atlases sistēmā papildu kritērijus un veikt aprēķinus no jauna.
Starpnieku atlasi var turpināt, bet galu galā jāizdara izvēle, jo ideālais starpnieks (kam būtu tikai augstākie vērtējumi pēc izvēlētiem kritērijiem) dabā neeksistē.
Mūsu gadījumā tika izvēlētas divas starptautiskās jūras transportēšanas kompānijas, kas nodarbojas ar konteineru pārvadājumiem. Tas ir Maersk Line un MSC SA (Mediterranean Shipping Company).
Pēc augstāk minētās teorijas tika izveidota tabula ar šo divu pārvadātāju kritēriju indikatoriem. Visas likmes un citas detaļas ir bāzētas uz reāliem datiem, kurus nodrošināja viena no Latvijas loģistikas kompānijām, kuru nosaukumu nerakstīsim konfidencialitātes apsvērumu dēļ.
Kritēriji tika izvēlēti gan pēc augstāk minētās teorijas, gan pēc reāli eksistējošās aptaujas, kas norisinājās 2009. gadā loģistikas uzņēmuma saitē www.vervo.lv[31].
5.2. att. Aptaujas rezultāti
Kāpēc izvēlējamies tieši Maersk Line un MSC SA? Šīs ir divas pasaulē ievērojamākās konteineru pārvadājumu kompānijas, kas savu darbību uzsākuši pagājušā gadsimtā. Maersk Line un MSC pašlaik aizņem attiecīgi pirmo un otro vietu pēc Intrra portāla datiem no visa pasaules konteineru pārvadājumu skaita, Mersk ar 2 005 000 TEU un MSC 1 521 000 TEU.
Pēdējos gadus starp Maersk un MSC pastāv nemitīga konkurence. Pirms tam vairākus gadus Maersk bija absolūts līderis. Pašlaik MSC cenšas iziet uz līdera pirmo pozīciju, tāpēc lai noturētos savā vietā Maersk ir spiests pazemināt cenas uz pakalpojumiem. Pie tādiem pašiem parametriem, pārvadāt ar Maersk Line kļūst lētāk, kas arī ir galvenais faktors klientu izvēlē, it īpaši pasaules krīzes laikā. Tāpēc apkopojot iegūto informāciju, izvēlējamies tieši šos pārvadātājus.
Tātad sastādām 5.3. tabulu, kurā atspoguļoti svarīgākie dati, kas attiecas tieši uz mūsu pārvadājumu[25, 26].
Pārvadātāju dati
Pārvadātāji Kritēriji |
Maersk Line |
MSC SA | ||
Piegādes grafika vistuvākie datumi |
25 Nov 2011 – 04(09) Jan 2012 |
24 Nov 2011 – 01 Jan(06) 2012 | ||
Pārvadāšanas tarifi |
3200 par 40’ konteineru |
3900 par 40’ konteineru | ||
Termināla izmaksas |
90 EUR |
195 EUR | ||
Piegādes laiks |
45 dienas |
42 dienas | ||
Kravu piegādes drošība |
Augsta |
Augsta | ||
Piegādes kontrole |
Ir iespējama |
Ir iespējama |
Šīs datus var interpretēt daudzveidīgi, dodot priekšroku gan pirmajam, gan otrajam pārvadātājam. Pēc apspriešanas, nolēmām izmantot Maersk Line pakalpojumus, kaut gan pēc piegādes datumiem, tie nav visērtākie, tomēr atšķiras tikai uz pāris dienām. Pēc pārvadājuma cenas Maersk Line pārvadājumi iznāk daudz lētāki, kas mūsu situācijā ir bezgalīgi svarīgs kritērijs.
Organizējot pārvadājumu, tika pieņemts, ka kompānija Maersk Line nodrošinās pilnu pakalpojumu kompleksu, t.i. – transportēšanu no durvīm līdz durvīm. Mēs pieņemsim, ka pārvadātājs kā tāds ir tikai viens, kaut arī Maersk izmantos citu kompāniju transportēšanas pakalpojumus.
Uz dotā varianta datiem un kritērijiem tika noslēgts pārvadājuma līgums, kā arī transporta pasūtījuma veidlapa [2. un 3. Pielikums].
6.1. Bill of Lading
Tā kā par pārvadājuma pamata transportu tika izvēlēts jūras transports, ir vajadzīgs sagatavot attiecīgus dokumentus. Lai unificētu jūras pārvadājumu noteikumus un risinātu tirdzniecības problēmas, kas saistītas ar jūras pārvadājumiem, starptautiskā līmenī tika pieņemtas dažas vienošanās un konvencijas, kas nosaka jūras pārvadājuma līguma dalībnieku savstarpējās attiecības, noformēto dokumentu tiesisko statusu, drošības nosacījumus u.c. Uz šo noteikumu bāzes (piemēram, ANO konvencija par kravas jūras pārvadājumiem „Hamburgas noteikumi”), tiek balstīti visi nepieciešamie dokumenti kravas transportēšanai ar kuģi.
Jūras transporta galvenais dokuments ir konosaments (Bill of lading)[4. Pielikums]. Tas pilda trīs galvenās funkcijas:
Kā pirmās funkcijas izpildes apstiprinājums ir kuģu kompānijas atzīme konosamentā: „krava uz borta”, „krava ir iekrauta labā stāvoklī pēc ārējā izskata”. Norādītā atzīme pēc būtības ir kuģa īpašnieka kvīts par to, ka noteiktās preces norādītā daudzumā un stāvoklī ir iekrautas kuģī nogādāšanai norādītā piegādes vietā.
Konosamentā tiek uzrādīts: iekraušanas vieta, iekraušanas datums, kuģa nosaukums, izkraušanas vieta, frakta apmaksa, kravas svars un izmērs, konteinera marka un numuri, iepakojuma skaits un veids, kravas apraksts, konosamenta sastādīšanas vieta un datums, oriģinālu skaits. Konosamentu paraksta kuģa kapteinis vai tā pilnvarotā persona.
Otrā funkcija – konosamenta oriģināla īpašnieka tiesības rīkoties ar kravu. Tas nozīmē, ka tikai personai, kas norādīta konosamentā, vai kurai pieder konosaments uz uzrādītāju, ir tiesības pieprasīt no kuģa īpašnieka izdot kravu un ir tiesības rīkoties ar kravu. Konosamenti parasti tiek sastādīti trīs vai vairāk eksemplāros ar to pašu saturu un datumu: viens kravas nosūtītājam vai viņa ekspeditoram, viens – kravas saņēmējam un viens – kuģa īpašniekam. Visi eksemplāri, kas sastāda tā saucamo pilno komplektu, ir oriģināli un uz tiem liek zīmogu „oriģināls” (original). Konosamentā noteikti jābūt norādītiem sastādīto oriģinālu skaitam, tomēr tikai viens no oriģināliem var būt kravas rīcībdokuments. Pēc kravas izsniegšanas pēc viena uzrādītā oriģināla, pārējie zaudē spēku. Izņemot oriģinālus var tikt izrakstīts nepieciešamais kopiju skaits. Ar zīmogu „kopija” (copy), kurām nav juridiska spēka un tiek izmantotas ostas administrāciju, muitas orgānu u.c. kontrolei.
Trešā funkcija – konosaments ir jūras pārvadājuma līguma apstiprinājums. Šo funkciju konosaments pilda kravu pārvadājumos uz regulāras līnijas kuģiem, jo atsevišķas preču piegādes partijas ir nepietiekamas, lai izmantotu visas kuģa tilpnes. Ja tiek parakstīts čartera līgums, konosaments pilda tikai pirmās divas funkcijas – apstiprina kravas pieņemšanu pārvadājumiem un tiesības rīkoties ar preci. Čartera līgums stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi, neatkarīgi no momenta, kad krava tiek pieņemta pārvadājumiem.
Tiek izmantoti sekojoši konosamentu veidi:
6.1. att. Bill of lading [13]
Ordera un Uzrādītāja konosamenti tiek saukti par atgriezeniskiem (Negotiable Bill of Lading). Sakarā ar konosamentu izmantošanu norēķiniem par precēm, bankas pieprasa izrakstīt ordera konosamentu ar atrunām „kravas nosūtītāja pavēlei” („Bill of Lading to order Shipper”)vai kravas „saņēmēja pavēlei” („Bill of Lading to Consignee’s order ”).Zemāk tiek apskatīts konosamenta piemērs ar paskaidrojumiem.
6.2. Invoice un Packing list
Vēl divi dokumenti, bez kuriem nevar notikt jūras pārvadājums ir Packing list [5. Pielikums] un Invoice [6. Pielikums].
Packing list vai Shipping list (satura saraksts) – pārvadājuma dokuments, kas ir pievienots piegādājamajai kravai, parasti vai nu sūtījuma iekšienē, vai nu speciālā kuģniecības dokumentu kabatiņā. Tas visbiežāk ietver sevī detalizētu iepakojuma satura aprakstu, bet neiekļauj nekāda veida cenas. Tas kalpo, lai informētu visas puses, ieskaitot transporta aģentūras, valsts iestādes, klientus, par sūtījuma satura vienībām. Un atbilstoši tas palīdz katram no viņiem veikt visas attiecīgas darbības, kas ir nepieciešamas sūtījuma piegādei no nosūtītāja līdz saņēmējam.
Tas ir dokuments, kas satur preču veidu un šķirņu sarakstu, kas atrodas katrā taras vienībā (kastē, paletē, konteinerā utt.). Packing list parasti ir nepieciešams gadījumos, kad vienā iepakojumā ir dažādas pēc sortimenta preces. Dokuments satur: vienību skaitu iepakojumā, iepakojuma vai vietas vienības numuru. Tas tiek izmantots kā papildinājumu faktūrrēķinam gadījumā, ja tiek nosūtīts liels preces vienību veidu daudzums, vai kad katras preces apvienotās kravas vienības skaits, svars vai saturs ir atšķirīgs.
Faktūrrēķins (Invoice) un Satura saraksts (Packing list) ir diezgan līdzīgi dokumenti, kas atšķiras ar to, ka Packing list-ā netiek rādītas cenas. Tas tiek augsti vērtēts pie zaudējumu definēšanas un atlīdzības.
Faktūrrēķins (Invoice) – starptautiskā tirdzniecības praksē ir dokuments, ko pārdevējs sniedz pircējam un kas satur preču sarakstu, to daudzumu un cenu, pēc kuras tie tiks piegādāti pircējam, preces formālās īpašības (krāsa, svars u.c.), piegādes nosacījumus un informāciju par nosūtītāju un saņēmēju. Rēķina izraksts liecina par to, ka (izņemot gadījumus kad tiek izstādīts avansa rēķins) pircējam parādās pienākums apmaksāt preci ar noteiktiem nosacījumiem[27].
Invoice tiek izstādīts uz ražotāja oriģinālā blanka, tad apzīmogots un nodots parakstīšanai abām pusēm. Tas tiek noformēts pēc preces nosūtīšanas, pirms tam tiek noformēts Invoice-proforma. Faktūrrēķini mēdz būt gan muitas, gan komerciālie.
Daži svarīgi ieteikumi Invoice aizpildīšanai:
6.3. Apdrošināšanas sertifikāts
Kravu apdrošināšana ir veids, kā kravas īpašniekam pasargāt
savu īpašumu pārvadājuma laikā.
Par kravu pārvadāšanas laikā kļūst jebkurš īpašums - saražotā
produkcija, apģērbi, juvelierizstrādājumi vai auto:
Ikvienas kravas pārvadājums ir pakļauts dažādiem riskiem, tāpēc kravas nosūtītājs vai saņēmējs ir ieinteresēts, lai viņa preču krava tās transportēšanas laikā tiktu saglabāta bez bojājumiem vai zudumiem. Iespējamos zaudējumus var samazināt, kravas apdrošinot, taču nepieciešams izvēlēties drošu sadarbības partneri – apdrošināšanas sabiedrību. Konsultējot apdrošināšanas jautājumos Apdrošināšanas sabiedrībai ne tikai jāgarantē kompensācijas saņemšana kravas bojājumu vai zaudējuma gadījumā, bet arī jāpalīdz klientam tā biznesā. Sabiedrība sniedz informāciju, kā uzlabot kravas transportēšanas apstākļus, kā samazināt risku iespējamību un kā pareizi veikt dokumentu noformēšanu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Savlaicīgi uzsākot kravas apdrošināšanas jautājumu risināšanu, iespējams noslēgt abpusēji izdevīgu un veiksmīgu apdrošināšanas līgumu. Līgums rūpīgi jāsagatavo Lai varētu noslēgt kravu apdrošināšanas līgumu, klientiem ir jāsagatavo sekojoši dokumenti:
Ļoti svarīga ir vienošanās
ar klientu par to, kādi riski tiek segti, jo tas abām līgumslēdzējām
pusēm palīdz izvairīties no nevajadzīgiem pārpratumiem. Risks jānovērtē
precīzi un pilnīgi Tikpat saprotama ir arī nepieciešamība sabiedrībai
iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par apdrošināto kravu,
kura palīdz precīzāk novērtēt risku. Vēlams iesniegt šādu informāciju
un dokumentus:
Apdrošināšanas sertifikāts [7. Pielikums] ir papīrs, kas tiek izsniegts pēc visu augstāk minētu datu apkopojuma un pie abpusējās norunas noslēgšanas. Tas ir dokuments, ko izdod apdrošināšanas kompānija, un tas liecina, ka apdrošināšanas polise tika nopirkta, ka arī tas parāda apdrošināšanas kontrakta nozīmīgāku nosacījumu īsu aprakstu. Tomēr tas nav polises aizvietotājs, un parasti tas ir neapstrīdams dokuments, kas nedrīkst būt izsniegts trešajai personai. Jūras pārvadājumos apdrošināšanas sertifikāts kalpo, lai liecinātu saņēmējam, ka apdrošināšana ir spēkā attiecībā uz transportējamo kravu, un ka īstā polise sekos.
Mūsu gadījumā tika izmantoti SunCorp apdrošinātāja pakalpojumi, kuru likme bija 0.6 $ par katriem apdrošinātās vērtības 100 $[14].
Saskaņā ar normatīviem aktiem, kas attiecas uz darbu/atpūtu vadīšanas laikā ir sekojoši uzdevuma nosacījumi[2]: