Transporta loģistika

Автор: Пользователь скрыл имя, 15 Декабря 2012 в 18:41, курсовая работа

Краткое описание

INCOTERMS noteikumi plaši tiek izmantoti starptautiskajos tirdzniecības darījumos, kuros pirkuma priekšmets ir ķermeniskas lietas, kuru piegādi raksturo distance. Pusēm nepieciešams vienoties par to, kura organizēs preču pārvadājumu, kura kārtos muitas dokumentus un apmaksās muitas nodevas, kura uzņemsies risku par preču bojāeju, kā arī par citu pienākumu sadalījumu. Pircējam un pārdevējam ir nepieciešama skaidrība par to, kas tiek aptverts ar darījumā noteikto cenu, jo tieši ar pirkuma līguma izpildi saistītās izmaksas, tas ir, izmaksas par pārvadājumu, apdrošināšanu, atmuitošanu, var ietekmēt pušu interesi darījuma slēgšanā.

Оглавление

SATURS 2
IEVADS 5
1. IZEJAS DATI STUDIJU DARBA IZPILDEI 6
2. PIRKŠANAS – PĀRDOŠANAS KONTRAKTA SASTADĪŠANA 7
2.1. INCOTERMS noteikumi un to pielietojums 7
2.2. CIP nosacījumi 9
2.3. Līguma (kontrakta) slēgšana 10
2.3.1. Līgumam piemērojamie likumi 10
2.3.2. Piegādes noteikumi 12
2.3.3. Norēķinu veidi 13
2.3.4. Atbildība par preces trūkumiem un garantijas saistības 13
2.3.5. Strīdu izšķiršanas kārtība 15
2.3.6. Līguma nosacījumi vīnogu pārvadāšanai no Austrālijas uz Latviju 16
3. DARBA SARAKSTS UN ALGORITMS 17
4. OPTIMĀLĀ PĀRVADĀJUMA MARŠRUTA IZSTRĀDE 19
4.1. Transporta veida izvēle 19
4.1.1. Transporta veidu ranžēšana 19
4.1.2. Transporta veida priekšrocības un trūkumi 20
4.1.3. Galda vīnogu transportēšana 22
4.1.4. Transporta izvēle galda vīnogu pārvadājumam 23
4.2. Pirmais maršruta variants 24
4.2.1. Pirmā maršruta apraksts 24
4.2.2. Pirmā maršruta vizualizācija un galvenie parametri: 24
4.2.3. Pārvadājumā kopējais garums un laiks. Secinājumi. 27
4.3. Otrais maršruta variants 28
4.3.1. Otrā maršruta apraksts 28
4.3.2. Otrā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 28
4.3.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 30
4.4. Trešais maršruta variants 31
4.4.1. Trešā maršruta apraksts 31
4.4.2. Trešā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 32
4.4.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 33
4.5. Optimālā maršruta izvēles pamatojums 33
5. PĀRVADĀTĀJA IZVĒLE 34
5.1. Transporta pakalpojums 34
5.2. Piegāžu veidi 34
5.3. Starpnieku (pārvadātaju) atlase un izvēle 36
6. KRAVAS DOKUMETĀCIJA 42
6.1. Bill of Lading 42
6.2. Invoice un Packing list 44
6.3. Apdrošināšanas sertifikāts 46
7. VĀDĪTĀJA DARBA UN ATPŪTAS GRAFIKS 48
8. KRAVU TRANSPORTĒŠANA 50
8.1. Kravas transportēšanas īss raksturojums 50
8.2. Pārvādātas preces iepakošana 50
8.2.1. Taras veidi 50
8.2.2. Vīnogu iepakošana Austrālijā 52
8.2.3. Tara vīnogu pārvadāšanai 54
8.3. Apvienotā kravas vienība 57
8.3.1. ULD 57
8.3.2. ULD – palete un konteiners 58
8.3.3. Konteinera formēšana, izmantojot speciālo programmatūru 59
8.3.4. Konteinera formēšana manuāli 65
8.3.5. Kravas stiprināšana 68
8.4. Marķēšana 70
8.4.1. Kravas marķēšana (ar GS1 sistēmas identifikācijas numuriem) 70
8.4.2. Konteineru marķēšana 77
9. TRANSPORTA VEIDA UN TRANSPORTA LĪDZEKĻA IZVĒLE 79
9.1. Autotransports kravas pārvadāšanai no nosūtītāja līdz jūras ostai un no jūras ostas līdz saņēmējam 79
9.1.1. Puspiekabes izvēle un slodžu noteikšana uz puspiekabes asīm 79
9.1.2. Vilcēja izvēle un slodžu noteikšana uz vilcēja asīm 84
9.1.3. Secinājumi 86
9.2. Jūras transports kravas pārvadāšanai 86
10. KRAVAS IEKRAUŠANAS-IZKRAUŠANAS TEHNOLOĢIJA 88
10.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbi 88
10.1.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbu būtība 88
10.1.2. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas ierīces 89
10.2. Iekraušana (izkraušana) autotransportā 89
10.3. Pārkraušana jūras ostā 93
11. KRAVAS PĀRVADĀJUMU MUITAS PROCEDŪRAS 96
11.1. Preces koda noteikšana pēc Harmonizētās kodēšanas sistēmas (HS) 96
11.2. Muitas vērtības definēšana 98
11.3. Muitas un pievienotās vērtības nodokļu rēķināšana 100
11.4. Muitas nodevu un nodokļu apmaksas garantijas paņēmieni 102
11.5. VAD – Vienotais Administratīvais Dokuments 104
12. KRAVAS NODOŠANAS SAŅĒMĒJAM TEHNOLOĢIJA 108
12.1. Dokumentu noformēšana 108
12.2. Pušu domstarpības un to atrisināšanas kārtība 108
SECINĀJUMI 109
LITERATŪRAS SARAKSTS 110
PIELIKUMI 114

Файлы: 1 файл

paraugs.docx

— 8.81 Мб (Скачать)

ES KN ir izveidota uz starptautiskās Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas (Harmonizētā sistēma, HS) bāzes. HS ir sistematizēts preču aprakstu un kodu saraksts, kas tiek izmantots visā pasaulē, galvenokārt, starptautiskās tirdzniecības un statistikas vajadzībām. To izveidojusi un uztur Pasaules muitas organizācija (WCO – The World Customs Organization).

HS preču kodi sastāv no sešiem cipariem, savukārt uz HS pamata izveidotās ES KN preču kodi sastāv no astoņām zīmēm. TARIC (TARif Intégré Communautaire jeb integrētais Kopienas tarifs) nomenklatūrā papildus kombinētās nomenklatūras kodam ir 9. un 10.zīme, kā arī TARIC papildsodi, kas tiek izmantoti tikai ES dalībvalstīs gan tarifu klasifikācijai, gan tirdzniecības pasākumu integrācijai TARIC sistēmā, piemēram, nodokļu atbrīvojumiem, tarifu kvotām, antidempinga nodevām u.c.

Ievedot preces ES un piesakot kādai no muitas procedūrām, tās ir jādeklarē, cita starpā norādot arī preces kodu. No preces klasifikācijas ir atkarīgas muitas nodokļa tarifa likmes, kā arī citu tarifu un ne tarifu pasākumu piemērošana.

Harmonizētā  preču kodēšanas sistēma (HS) ietver sevī:

    • 21 nodaļu;
    • 99 grupas;
    • 33 apakšgrupas;
    • 1241 preču pozīciju;
    • 5019 preču subpozīcijas.

Pēc VID interneta vietnē pieejamas Komisijas Regulas (ES) Nr. 861/2010 atradām dotā varianta kodu vīnogām sk. 11.1. att.

    1. att. Vīnogu kods

 

Tātad HS kods vīnogām ir 080610. Apskatīsim sistēmu, pēc kuras tiek veidots HS un KN kodi.

    1. att. ES kombinētās kodēšanas sistēmas

 

ES kombinētās kodēšanas sistēmas, kas ļauj precīzi nosaukt un piešķirt tiem atbilstošus kodus, piemērs sk.11.3. att.

    1. att. ES kombinētās kodēšanas sistēmas

 

6 preču kodēšanas noteikumi:

    1. klasifikācija pēc nodalījumiem, pēc gatavu produktu/ražojumu grupām;
    2. kombinācijām, maisījumiem, nesaliktiem, demontētiem produktiem/ražojumiem;

2.a. –  nesalikts, demontēts ražojums (pēc montēšanas var viennozīmīgi būt klasificēts kā gatavs ražojums);

2.b. –  kombinācija, maisījums, savienojums (pēc vienkāršām darbībām tiek iegūts gatavs produkts un to var klasificēt viennozīmīgi);

    1. ja precei pēc 2. noteikuma gatavā veidā var būt vairākas pozīcijas;

3.a. –  produktiem/ražojumiem ar konkrētu aprakstu;

3.b. –  precēm , kurās tiek minēts dominējošais materiāls;

3.c. –  ja nevar būt klasificēts pēc 3.a. un 3.b., tad klasificēts pēc pēdējās pozīcijas;

    1. klasifikācija pēc saistītām precēm;
    2. klasifikācija iepakojumā un konteineros;

5.a. –  dārgi iepakojumi un konteineri;

5.b. –  vienreizējs lēts iepakojums;

    1. klasifikācija pēc subpozīcijām[35].

11.2. Muitas vērtības definēšana

Muitas vērtība – tā ir naudas summa, kas ir apmaksāta par preci aiz muitas teritorijas robežām. Latvijā preču muitas vērtību nosaka atbilstoši starptautiski atzītiem preču vērtēšanas principiem. Lielākai daļai preču, kas tiek ievestas Latvijā un līdz ar to arī Eiropas Kopienas muitas teritorijā, muitas nodokļa likme un pievienotās vērtības nodokļa likme ir izteikta procentos no preču muitas vērtības. Līdz ar to preču muitas vērtības noteikšana ir ļoti būtiska, lai:

    • pareizi aprēķinātu un iekasētu muitas maksājumus un pievienotās vērtības nodokli;
    • piemērotu tirdzniecības politikas pasākumus;
    • veiktu ekonomikas un tirdzniecības politikas analīzi;
    • veidotu importa un eksporta statistiku.

Preces muitas vajadzībām tiek novērtētas pēc sešām secīgā kārtībā piemērojamām metodēm.  Šīs metodes ir:

    • darījuma vērtības metode;
    • vienādu preču darījuma vērtības metode;
    • līdzīgu preču darījuma vērtības metode;
    • vienas vienības vērtības metode;
    • izskaitļotās vērtības metode;
    • īpašo gadījumu novērtēšanas metode.

Visplašāk praksē tiek piemērota darījuma vērtības metode - apmēram 95% gadījumu preces tiek vērtētas pēc  šīs metodes. Ja preces nav iespējams novērtēt, secīgi izmantojot pirmās piecas metodes, tiek izmantota īpašo gadījumu novērtēšanas metode, kas balstīta uz muitas iestāžu rīcībā esošo informāciju.

Metožu piemērošanas secība ir stingri reglamentēta un katru nākamo metodi piemēro tikai gadījumā, ja iepriekšējās metodes piemērot nav iespējams, t.i. 2.metode ir piemērojamai tikai, ja nav iespējams piemērot 1.metodi. Tādējādi, balstoties uz iepriekš minētiem datiem, muitas vērtību mūsu varianta kravai – vīnogām, mēģināsim aprēķināt pēc pirmās metodes.

  1. Darījuma vērtības metode – vērtību nosaka, ņemot par pamatu cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama par precēm saskaņā ar konkrētā pirkšanas – pārdošana darījuma nosacījumiem.

Visbiežāk muitas vērtības noteikšanā  tiek piemērota darījuma metode, jeb preču muitas vērtības noteikšana pēc veiktā darījuma vērtības. Lai noteiktu preču muitas vērtību pēc darījuma metodes ir jābūt spēkā reālam darījumam un īpašumtiesību maiņai, jābūt noteiktai cenai un darījumam ir jābūt ar mērķi preces pārdot no trešās valsts uz ES. Darījuma metode pēc būtības atbilst pirkuma cenai, kurai tiek pieskaitītas noteiktas izmaksas. Preču saņēmējam ir jābūt preču pircējam. Piemērojot darījuma metodi savstarpēji saistītu personu veiktajiem darījumiem un preču importam, jānodrošina, ka personu savstarpējā saistība neietekmē preču cenu.

Pietiekošs pamats darījuma metodes piemērošanai ir importējamo preču pirkšanas-pārdošanas līgums šo preču pārdošanai uz ES teritoriju. Ja preces pirms izvešanas uz ES ir pārdotas vairākas reizes, tad par darījuma vērtību uzskata pēdējo pārdošanu pirms preču importēšanas ES. Lai piemērotu darījuma metodi, par pamatu ņemot darījumu, kas noticis pirms pēdējās pārdošanas, personai ir jāpamato, tieši šis darījums ir veikts ar nolūku preces izvest no trešās valsts uz ES.

 

Nosakot preču muitas vērtību pēc darījuma metodes, samaksātajai vai maksājamai cenai pieskaita izdevumus, kas tieši saistīti ar preču ievešanu, bet nav iekļauti preču cenā:

    • Transportēšanas, kraušanas un apdrošināšanas izmaksas līdz vietai, kur preces pirmo reizi nonāk ES teritorijā. Nonākšana ES muitas teritorijā ir definēta atkarībā no transporta veida;
    • Honorārus un licenču maksu, ja šādi maksājumi saistīti ar konkrētajām precēm un paredzēti preču pirkšanas nosacījumos. Šeit ietilpst maksa par dizainparaugu, matricu, īpašu modeļu un tml. izgatavošanu un izmantošanu;
    • Komisijas un starpniecības maksu;
    • Iepakojuma vērtību un iepakošanas izmaksas.

Preču muitas vērtībai pieskaitāmie izdevumi tiek noteikti saskaņā ar attiecīgos izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

C muit.vērt. = C p.-p.līg. + frakts + C citi izdevumi

Tā kā mūsu pirkšanas-pārdošanas darījums tika veidots uz Incoterms 2010  CIP noteikumu bāzes, visus pārvadājuma un apdrošinājuma izdevumus līdz  preces nodošanai pircēja rokās ir apmaksājis pārdevējs. Tas nozīmē, ka pārvadājuma summa (frakts) un apdrošinājuma summa ir jau iekļautas pirkšanas-pārdošanas līgumā. Iepakojuma vērtības arī pēc pircēja-pārdevēja vienošanās ir jau iekļautas darījuma cenā. No ka varam secināt, ka muitas vērtība šajā gadījumā atbilst summai, kas uzrādīta pirkšanas-pārdošanas līgumā[33].

C muit.vērt. = 24190 + 13475 = 37665 USD

    1. Muitas un pievienotās vērtības nodokļu rēķināšana

Muitas nodokli piemēro saskaņā ar Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikuma ikgadējiem grozījumiem. No 2011.gada 1.janvāra spēkā ir Komisijas Regula (EK) Nr.861/2010 (2010.gada 5.oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (ES OV L 284, 29.10.2010.).

Saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”

    • nodoklis — ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām;
    • valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem);
    • netiešie nodokļi — muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis.

Valsts nodokļu veidi muitas jomā un tiem atbilstošie likumi:

    • pievienotās vērtības nodoklis (PVN)— "Par pievienotās vērtības nodokli";
    • akcīzes nodoklis (AN) — "Par akcīzes nodokli";
    • muitas nodoklis (MN) — Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti;
    • dabas resursu nodoklis — Dabas resursu nodokļa likums.

Pasākumos nodokļus var izteikt procentos no deklarēto preču vērtības. Tādā gadījumā tie ir “ad valorem”  nodokļi.

Muitas nodokļus var izteikt atbilstoši deklarējamo preču mērvienībām. Tādā gadījumā tas ir specifiskais nodoklis.

Muitas nodokli kravas ievešanai no Austrālijas izrēķinājām, pamatojoties uz Komisijas Regulu (ES) Nr. 861/201 sk. 11.4. att un 11.5. att.

    1. att. Muitas nodokļi kravas ieviešanai

 

    1. att. Muitas nodokļi kravas ieviešanai

 

Mūsu gadījumā skatāmies uz diapazonu no līdz, t.i. muitas nodokļa likme ir 11,5 %.Ad-valorem likmes:

СMN = СM.V. * К%, kur:

 

СMN – muitas nodoklis;

СM.V.– preču muitas vērtība;

К% – muitas nodokļa likme (% no preču muitas vērtības).

                           СMN = 37665* 11,5%= 4331,48 USD

Izlaižot preces brīvam apgrozījumam, ir jāmaksā  arī pievienotās vērtības nodoklis.

    • Ar PVN tiek aplikta preču muitas vērtība, aprēķinātais muitas nodoklis un akcīzes nodoklis.
    • piemēro visām komerciālajām aktivitātēm, ietverot preču ražošanu un izplatīšanu un pakalpojumu sniegšanu;
    • ir patēriņa nodoklis, jo beigās tas tiek uzrēķināts gala patērētājam;
    • tiek aprēķināts kā procenti no preču vai pakalpojumu cenas;
    • Latvijā tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme 22% (0 un 12%) apmērā no preču vai pakalpojumu vērtības.

СPVN = (СM.V + СMN + CAN)* К%, kur:

СMN – muitas nodoklis;

СM.V.– preču muitas vērtība;

CAN – akcīzes nodoklis;

К% – PVN likme.

Mūsu gadījumā nav jāmaksā akcīzes nodokli, jo pie akcīzes precēm pieder tikai alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, naftas produkti, bezalkoholiskie dzērieni, kafija un dabasgāze. Tātad PVN summa ir:

СPVN = (37665 + 4331,48)* 22% = 9239,22 USD

11.4. Muitas nodevu un nodokļu apmaksas garantijas paņēmieni

Garantijas veidi:

        • depozīts;
        • galvojums (vienreizējā garantija);
        • vispārējais galvojums;
        • fiksētā garantija  ( vaučers 7000€ );
        • garantijas sistēmas (TIR, ATA, Carnet de Passage) ;
        • muitas pavadījums (karavāns);
        • atbrīvojums no galvojuma.

Saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi VII sadaļu "Muitas parāds" muitas iestāde var pieprasīt sniegt galvojumu muitas parāda samaksai. Muitas nodokļa un citu muitas iestāžu administrēto nodokļu parāda galvojuma iesniegšanas un piemērošanas nosacījumi ir noteikti šādos normatīvajos aktos:

    1. Muitas likumā (12.pants).
    2. Likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (12.panta 2.daļa).
    3. Likumā „Par akcīzes nodokli” (32.panta septītā daļa).
    4. Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumos Nr.691 „Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai".

Galvojumu var nodrošināt:

  1. Veicot skaidras naudas iemaksu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā:  
    Saņēmējs: Valsts ieņēmumu dienests  
    Reģ. Nr.90000069281  
    Norēķinu rekvizīti: Konta Nr.LV24TREL8135390000000  
    Valsts kase, kods TRELLV22.
  2. Iesniedzot galvojuma apdrošināšanas polisi.
  3. Iesniedzot kredītiestādes galvojuma vēstuli.

Galvojuma veidi:

  • Vienreizējo galvojumu piemēro, lai vienu reizi piemērotu vienu muitas procedūru vai preču pagaidu glabāšanu. Vienreizējā galvojuma apmērs atbilst nodokļu parādam  vai maksimālajam muitas un akcīzes nodokļu parādam, kas var rasties, ja preces laistu brīvā apgrozībā;
  • Vispārējo galvojumu iesniedz un reģistrē VID Muitas pārvaldē, kas pēc veiktajām pārbaudēm izsniedz vispārējā galvojuma apliecības. Atbildīgā persona vispārējo galvojumu var izmantot jebkuras muitas procedūras vai preču pagaidu glabāšanas piemērošanai, ievērojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos muitas lietās vai citos normatīvajos aktos noteikto attiecīgās muitas procedūras piemērošanas kārtību. Vispārējā galvojuma apjomu nosaka atbildīgā persona[32].

Tā kā mūsu gadījumā, šis pārvadājums ir vienreizējs, pēc būtības jāizmanto tieši vienreizējo galvojumu. To var izdarīt piesakoties jebkuras apdrošināšanas aģentūras pakalpojumam. Piemēram, šādu informāciju dod Apdrošināšanas nams “Baltikums”:

“Jebkuram klientam, kas veic pirmsmuitošanas darbības uz jebkuru kravu, kas šķērso Latvijas robežu, AAS “Baltikums” piedāvā saņemt galvojumu. Tas ir viens no Latvijas Republikas likumdošanā paredzētajiem nodrošinājumiem, kuru muitas iestādes var pieprasīt muitas parāda segšanai. 

Šis apdrošināšanas veids atbrīvo uzņēmēju no nepieciešamības maksāt drošības naudu, tādējādi garantējot nodokļu un nodevu nomaksu valstij. Apdrošināšanas sabiedrība var uzņemties atbildību Latvijas valsts priekšā par to, ka kravas pārvadātājs (galvojuma ņēmējs) pabeigs attiecīgo muitas procedūru vai nomaksās nepieciešamos nodokļus un nodevas.  
 AAS “Baltikums” ir viena no Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām, kas ir noslēgusi līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu un ieguvusi galvinieka statusu.  
 Uzņēmējs pēc saviem ieskatiem var izmantot jebkuru no sekojošiem variantiem:

    • Vienreizējs galvojums paredzēts vienas pirmsmuitošanas darbības un vienas muitas procedūras izpildei. Galvojuma apmērs atbilst pilnai muitas maksājumu summai, kas būtu jāmaksā, izlaižot preces brīvam apgrozījumam. Vispārējs galvojums paredzēts piemērot ilgākam laika periodam (līdz vienam gadam) un noteiktam iespējamā muitas parāda apjomam. 
    • Vispārējā galvojuma apmērs ar akcīzes nodokli apliekamo preču uzglabāšanai un jebkuras muitas procedūras piemērošanai ar akcīzes nodokli apliekamajām precēm LR normatīvajos aktos ir paredzēts ne mazāks par 100 000 latiem, bet pārējām precēm par 50 000 latiem. 

Galvojumu sistēma attiecas uz visām muitas procedūrām: tranzīts, eksports, ievešana muitas noliktavā, ievešana un izvešana pārstrādei un tml.”

11.5. VAD – Vienotais Administratīvais Dokuments

VAD veidlapā ir veidota no astoņiem eksemplāriemkuriem ir vairākas funkcijas [8. Pielikums].

    1. formulārs paliek muitai, kas noformē izvešanu, izvešanu uz pārstrādi, izvešanu  atpakaļ vai tranzīta sākumu;
    2. formulārs (statistikais) tiek izmantots, lai pārvaldītu Kopējo lauksaimniecības politiku -, kā eksporta kompensācijas piemērošanas (citos gadījumos netiek aizpildīts). 
    3. formulārs tiek atgriezts atpakaļ preču sūtītājam pēc eksporta noformēšanas izvešanas muitā;
    4. veidlapa tiek atstāta saņemšanas muitā tranzīta gadījumā. Sistēmā KC, tas tiek noformēts elektroniski. T2L gadījumā to var izmantot kā ES preces statusa apliecinājumu.
    5. formā pēc tranzīta procedūras noslēgšanas tiek nosūtīts atpakaļ izvešanas muitas iestādei. 
    6. forma paliek muitas iestādē, kur tiek noformēta preču ievešana. (Galvenais VAD importaeksemplārs);
    7. veidlapa ieviešanas režīmātiek izmantots statistikai ievešanas valstī.
    8. forma ir izdota saņēmējam pēc ieviešanas noformēšanas saņēmēja muitā.

Информация о работе Transporta loģistika