Transporta loģistika

Автор: Пользователь скрыл имя, 15 Декабря 2012 в 18:41, курсовая работа

Краткое описание

INCOTERMS noteikumi plaši tiek izmantoti starptautiskajos tirdzniecības darījumos, kuros pirkuma priekšmets ir ķermeniskas lietas, kuru piegādi raksturo distance. Pusēm nepieciešams vienoties par to, kura organizēs preču pārvadājumu, kura kārtos muitas dokumentus un apmaksās muitas nodevas, kura uzņemsies risku par preču bojāeju, kā arī par citu pienākumu sadalījumu. Pircējam un pārdevējam ir nepieciešama skaidrība par to, kas tiek aptverts ar darījumā noteikto cenu, jo tieši ar pirkuma līguma izpildi saistītās izmaksas, tas ir, izmaksas par pārvadājumu, apdrošināšanu, atmuitošanu, var ietekmēt pušu interesi darījuma slēgšanā.

Оглавление

SATURS 2
IEVADS 5
1. IZEJAS DATI STUDIJU DARBA IZPILDEI 6
2. PIRKŠANAS – PĀRDOŠANAS KONTRAKTA SASTADĪŠANA 7
2.1. INCOTERMS noteikumi un to pielietojums 7
2.2. CIP nosacījumi 9
2.3. Līguma (kontrakta) slēgšana 10
2.3.1. Līgumam piemērojamie likumi 10
2.3.2. Piegādes noteikumi 12
2.3.3. Norēķinu veidi 13
2.3.4. Atbildība par preces trūkumiem un garantijas saistības 13
2.3.5. Strīdu izšķiršanas kārtība 15
2.3.6. Līguma nosacījumi vīnogu pārvadāšanai no Austrālijas uz Latviju 16
3. DARBA SARAKSTS UN ALGORITMS 17
4. OPTIMĀLĀ PĀRVADĀJUMA MARŠRUTA IZSTRĀDE 19
4.1. Transporta veida izvēle 19
4.1.1. Transporta veidu ranžēšana 19
4.1.2. Transporta veida priekšrocības un trūkumi 20
4.1.3. Galda vīnogu transportēšana 22
4.1.4. Transporta izvēle galda vīnogu pārvadājumam 23
4.2. Pirmais maršruta variants 24
4.2.1. Pirmā maršruta apraksts 24
4.2.2. Pirmā maršruta vizualizācija un galvenie parametri: 24
4.2.3. Pārvadājumā kopējais garums un laiks. Secinājumi. 27
4.3. Otrais maršruta variants 28
4.3.1. Otrā maršruta apraksts 28
4.3.2. Otrā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 28
4.3.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 30
4.4. Trešais maršruta variants 31
4.4.1. Trešā maršruta apraksts 31
4.4.2. Trešā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 32
4.4.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 33
4.5. Optimālā maršruta izvēles pamatojums 33
5. PĀRVADĀTĀJA IZVĒLE 34
5.1. Transporta pakalpojums 34
5.2. Piegāžu veidi 34
5.3. Starpnieku (pārvadātaju) atlase un izvēle 36
6. KRAVAS DOKUMETĀCIJA 42
6.1. Bill of Lading 42
6.2. Invoice un Packing list 44
6.3. Apdrošināšanas sertifikāts 46
7. VĀDĪTĀJA DARBA UN ATPŪTAS GRAFIKS 48
8. KRAVU TRANSPORTĒŠANA 50
8.1. Kravas transportēšanas īss raksturojums 50
8.2. Pārvādātas preces iepakošana 50
8.2.1. Taras veidi 50
8.2.2. Vīnogu iepakošana Austrālijā 52
8.2.3. Tara vīnogu pārvadāšanai 54
8.3. Apvienotā kravas vienība 57
8.3.1. ULD 57
8.3.2. ULD – palete un konteiners 58
8.3.3. Konteinera formēšana, izmantojot speciālo programmatūru 59
8.3.4. Konteinera formēšana manuāli 65
8.3.5. Kravas stiprināšana 68
8.4. Marķēšana 70
8.4.1. Kravas marķēšana (ar GS1 sistēmas identifikācijas numuriem) 70
8.4.2. Konteineru marķēšana 77
9. TRANSPORTA VEIDA UN TRANSPORTA LĪDZEKĻA IZVĒLE 79
9.1. Autotransports kravas pārvadāšanai no nosūtītāja līdz jūras ostai un no jūras ostas līdz saņēmējam 79
9.1.1. Puspiekabes izvēle un slodžu noteikšana uz puspiekabes asīm 79
9.1.2. Vilcēja izvēle un slodžu noteikšana uz vilcēja asīm 84
9.1.3. Secinājumi 86
9.2. Jūras transports kravas pārvadāšanai 86
10. KRAVAS IEKRAUŠANAS-IZKRAUŠANAS TEHNOLOĢIJA 88
10.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbi 88
10.1.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbu būtība 88
10.1.2. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas ierīces 89
10.2. Iekraušana (izkraušana) autotransportā 89
10.3. Pārkraušana jūras ostā 93
11. KRAVAS PĀRVADĀJUMU MUITAS PROCEDŪRAS 96
11.1. Preces koda noteikšana pēc Harmonizētās kodēšanas sistēmas (HS) 96
11.2. Muitas vērtības definēšana 98
11.3. Muitas un pievienotās vērtības nodokļu rēķināšana 100
11.4. Muitas nodevu un nodokļu apmaksas garantijas paņēmieni 102
11.5. VAD – Vienotais Administratīvais Dokuments 104
12. KRAVAS NODOŠANAS SAŅĒMĒJAM TEHNOLOĢIJA 108
12.1. Dokumentu noformēšana 108
12.2. Pušu domstarpības un to atrisināšanas kārtība 108
SECINĀJUMI 109
LITERATŪRAS SARAKSTS 110
PIELIKUMI 114

Файлы: 1 файл

paraugs.docx

— 8.81 Мб (Скачать)

Svītrkods sastāv no divām daļām:

    • mašīnlasāmā daļa – svītrkoda simbols,
    • cilvēkam lasāmā daļa – svītrkoda numurs.

Svītrkoda numurs ir pēc noteikta standarta izveidota ciparu (burtu) virkne.

 

8.25. att. Svītrkoda struktūra

Katram produktam (patēriņa priekšmetam) mazumtirdzniecībā  tiek piešķirts savs unikāls, vienreizējs numurs – parasti tie ir 13 cipari, ar kuriem iespējams atpazīt šo preci. Izņēmuma gadījumos produktu var atpazīt ar 8 cipariem, ja prece ir ļoti maza izmēra. Katram produktam tātad ir savs "personas kods", kurā tiek norādīts valsts prefikss, uzņēmuma kods, produkta numurs, kontrolcipars.

Marķēšanas kods EAN International. Ar mērķi identificēt kravas izmanto speciālo svītrkodu. Svītrkods sastāv no dažāda platuma tumšām un gaišām svītrām, kuras ir izvietotas pēc noteiktiem likumiem.

Svītrkoda struktūrai jāatbilst starptautiskai preču numerācijas asociācijai EAN Internation (International Article Numbering Association) kopīgi ar Ziemeļamerikas partnerorganizāciju Uniform Code Council (UCC) prasībām.

Vislielāko izplatību guva trīspadsmit zīmju svītrkods EAN-13.

 

8.26. att. Koda EAN-13 numura struktūra

 

 

 

 

 

 

 

 

    1. tabula

Koda EAN-13 numura struktūras paskaidrojums

PREFIKSS

3 ciparu numurs, ar kuru atpazīst nacionālo svītrkodēšanas organizāciju katrā konkrētā  valstī. Prefiksu piešķir starptautiskā preču numerācijas asociācija EAN International. Latvijas nacionālajai svītrkodēšanas organizācijai EAN Australia piešķirtais prefikss ir 93;

UZŅĒMUMA NUMURS

4 vai 6 ciparu numurs, pēc kura atpazīst uzņēmumu, kas marķē produktu ar svītrkodu. Numurs tiek piešķirts tikai nacionālo svītrkodēšanas organizāciju biedriem;

PRODUKTA NUMURS

5 vai 3 ciparu numurs, pēc kura atpazīst konkrēto produktu. Piešķir uzņēmums katram individuālam produktam;

KONTROLCIPARS

Kontrolē simbola nolasīšanas pareizību. Aprēķina pēc īpaša algoritma.


 

Svītrkods uz vīnogu iepakojuma ir 093017474168Xn. Zemāk izskatīsim kontrolcipara aprēķināšanas algoritmu:

    • Xn – kontrolcipars;
    • Xn-1 – koda priekšpēdējais cipars;
    • Svītrkoda cipari (no labās uz kreiso pusi) tiek reizināti pamīšus ar cipariem 3 un 1 un tiek sasummēti: Xn-1∙3 + Xn-2∙1 + ... = 8∙3 + 6∙1 + 1∙3 + 4∙1 + 7∙3 + 4∙1 + 7∙3 + 1∙1 + 0∙3 + 3∙1 + 9∙3 + 0∙1 = 24 + 6+ 3 + 4 + 21 + 4 + 21 + 1 + 0 + 3 + 27 + 0 = 93
    • Summa tiek dalīta ar 10: = 9,3
    • Dalīšanas atlikums tiek atskaitīts no 10, rezultāts ir kontrolcipars:10 – 3 = 7  – cipars “7” ir kontrolcipars mūsu gadījumā.

Svītrkods uz iepakojuma izskatīsies šādi:

8.27. att. Svītrkods uz iepakojuma

Asociācijas EAN piedāvātais standarts paredz kravas paketes marķēšanu ar speciālu etiķeti.

EAN etiķete kravas paketei var ietvert dažādu informāciju. Tomēr tās pamatnozīme – mašīnlasāmais kods, kas ļauj identificēt doto kravas vienību. Šo svītrkodu novieto A daļā. Kods veidojas atbilstoši UCC/EAN-128 simbolikai. Šāda tipa kods ļauj apvienot vienā svītrkodā informāciju par preci (t.i. kravas paketē atrodamas EAN-13), informāciju par glabāšanas termiņiem, kā arī informāciju, kas ļauj viennozīmīgi identificēt doto kravas vienību.

SSCC nozīme seriālais kravas konteinera kods. SSCC ir 18 ciparu numurs sk. 8.28. att., kas nepārprotami identificē  vienību, kurai tas piespirināts.

Pielietojuma 
Identifikators

Seriālais Kravas Konteinera Kods

 
 

Papild- 
cipars

GS1 uzņēmuma prefikss     Vienības atsauce

Kontrol- 
cipars

0 0

N1

N2N3N4N5N6N7N8N9N10N11N12N13N14N15N16N17

N18


8.28. att. SSCC struktūra

 

    1. tabula

SSCC numura struktūras paskaidrojums

PAPILDCIPARS

jeb iepakojuma identifikators tiek lietots, lai palielinātu SSCC ietilpību. To piešķir uzņēmums, kas piešķir SSCC. Mums tas būs 5.

GS1 UZŅĒMUMA 
PREFIKSS

piešķir nacionālā GS1 organizācija uzņēmumam, kas komplektē  loģistikas vienību. Šī koda daļa padara numuru unikālu pasaules mērogā, bet neidentificē šīs vienības izcelsmi (0174).

VIENĪBAS ATSAUCE

ir sērijas numurs ar kuru uzņēmums, kuram piešķirts uzņēmuma prefikss, nepārprotamā veidā identificē katru loģistikas vienību ().

KONTROLCIPARS

aprēķina no iepriekšējiem 17 cipariem pēc standarta algoritma, kuru lieto visos GS1 sistēmas svītrkodos.

Pielietojuma identifikators

Pielietojuma identifikators (PI) ir prefikss, kas unikāla un nepārprotama veida identificē tam sekojošos datus, to nozīmi un garumu.


 

Kontrolciparu aprēķinam pēc agrāk minēta algoritma, un saņemsim: SSCC 00 501747461535410003.

 

8.29. att. Svītrkods uz iepakojuma

B etiķetes zonā izvieto datus par kravu ciparu un burtu veidā, kurus ievadīt datorā manuāli.

SHIP TO POST nozīme „piegādāt uz –  nosūtīt uz” pasta kods vienas pasta iestādes robežās. Mūsu gadījumā tas būs – 1067.

B/L nozīme Bill of Lading[4. Pielikums]dokumenta numurs – 290490.

COUNT nozīme tirdzniecības vienību skaits loģistikas vienībā. Etiķetē uz atsevišķas kastes tas būs –  12, uz paketes – 44.

C zonā izvietotā informācija ir atkarīga no kravas nosūtītāja ieskatiem. Šeit, piemēram, var atrasties pilns vai saīsināts firmas nosaukums vai arī citi dati ciparu, attēlu vai teksta veidā.

 

8.30. att. Etiķete uz katras atsevišķas kastes

8.31. att. Etiķete uz paketes

      1. Konteineru marķēšana

Pareizs konteinera marķējums un tās atšifrējums ir optimālas kravas piegādes garantija. Marķējums tiek sastādīts saskaņā ar ISO 6346 starptautisko standartu.

8.32. att. Mūsu 40’pēdu konteinera marķējums

Konteinera identifikācija ietver sevī svarīgu informāciju par:

    • Īpašnieka kodu (BIC kods) – sastāv no trijiem latīņu burtiem un tiek piereģistrēts BIC starptautiskajā konteineru birojā;
    • Aprīkojuma kategorijas identifikatoru – tas ir viens latīņu burts (U – visi kravu konteineru; J – noņemams aprīkojums, kurš attiecas pie kravu konteineriem; Z – treileri un šasija);
    • Seriālo numuru – šim numuram jebkurā gadījumā ir jāsastāv no sešiem arābu cipariem, pretējā gadījumā tās no priekšpuses papildinās ar nullēm;
    • Kontrolciparu–viens arābu cipars, ar kuru palīdzību tiek kontrolēts seriālais numurs un īpašnieka kods;
    • Valsts kodu – divi virsrakstu latīņu burti. Tās nav obligāts marķējuma parametrs, bet tās norāda uz valsti, kurā ir iereģistrēts kods;

Operatīvas atzīmes dod vizuālo brīdinājumu vai nodod pieprasāmo informāciju. Tie var saturēt informāciju par:

    • Konteinera svaru;
    • Konteinera virsmām (apzīmējamas ar simbolu);
    • Elektrisko bīstamību (apzīmējums ar brīdinājuma zīmi);
    • Augstumu, ja konteiners ir augstāks par 2,6 m (8 pēdas 6 collas).

Uzraksts 42R2 mūsu konteinera marķēšanas variantā nozīme sekojošo:

    • 4 – konteinera garumu;
    • 2 – konteinera platumu;
    • R2 – mehāniskais refrižeratora konteiners ar savu iekārtu[42].

Visa mūsu krava tiek pārvadāta trijos konteineros – divos 40’  pēdu un vienā 20’ pēdu konteinerā. Visu konteineru marķējums tiek apkopots

    1. tabula

Konteineru marķējums

Pirmais 40’ pēdu konteiners

Otrais 40’ pēdu konteiners

20’ pēdu konteiners

            FSCU 615354  1

            AU    42 R2

            CLHU 814192  2

            AU    42 R2

            PONU 718314  6

            AU    22 R2


 

 

 

 

 

Transporta veida un transporta līdzekļa izvēle

Puspiekabes izvēle un slodžu noteikšana uz puspiekabes asīm

Ņemot vērā Eiropas regulas autotransporta maksimālai masai un maksimāliem gabarītiem jābūt: 42 vai 44 tonnas (atkarībā no tā, vai aizmugurē ir piekabe, vai puspiekabe); 18,75 metri garumā ar piekabi, vai 16,50 metri ar puspiekabi; 2,55 metri platumā, 4 metri augstumā. No tā mēs varam secināt, ka neparkāpot noteikumus var vest tikai vienu konteineri pēc kārtas, jo 40’ pēdu konteineris ir 12,19 metrus garš. 

Mēs izmantojam divu tipu konteinerus, tāpēc mums ir jāizvēlas pareizo puspiekabi. Puspiekābe-konteinervedējs Maz 938920-010 ar nesošo rāmi ir speciālais transporta veids konteineru ceļu pārvadājumiem (viena 1AA vai 1A (standarta 40’ pēdu konteiners), vai divus konteinerus 1C (standarta 20’ pēdu konteiners))  autovilciena sastāvā.

9.1. att. Puspiekābe-konteinervedējs Maz 938920-010

Puspiekabes-konteinervedēja tehniskie dati

Pārvadāmas kravas pieļaujamā masa, kg

33000

Pieļaujama puspiekabes neto masa, kg

6000

Pieļaujamā puspiekabes bruto masa, kg

39000

Pieļaujamā slodze uz vilcēja saķeres ierīces, kg

15000

Pieļaujamā slodze uz ceļu caur asīm, kg

24000 (9000+9000+6000)

Piekare

Atspere - balansīrs

Riteņu skaits, gab.

10+1

Riepas

11,00R20


 

 

 

 

Apskatīsim 40’ pēdu konteineri. Ņemot vērā to, ka konteinerim Fkont un kravai Fkr spēki ir vērsti ar dažādiem pleciem, izskatīsim kopējo spēku Fkop. Tātad, grafiskiattēlojotspēkusFkontunFkrmēsvaramnovietottaisnolīnijucaur to punktiem. Lai uzzinātu kopējo spēku, izskatīsim spēku attiecību:

Fkr = (11296,8) 23328 kg

Fkont = 4370 kg

Fkr : Fkont = 23328 / 4370 = 5.34 : 1

No tā var secināt, ka masa būs novirzīta pa noskicētotaisnolīnijuuz22% no smagāka punkta - Fkr.

Izskaitīsim novietotas taisnāslīnijas garumu: punkts Fkr atrodas uzaugstuma HFkr = (Hkravas / 2) + Hpaletes = (1,76 / 2) + 0,145 = 1,03 m, un uz attāluma LFkr = Lkravas/ 2 = 10,8 / 2 = 5,4 m.

Punkts Fkont atrodas uz augstuma HFkont = Hkont / 2 = 2,591 / 2 = 1,30 m, un uz attāluma LFkont = Lkont / 2 = 12,192 / 2 = 6,1 m.

Starpība starp augstumiem ir = 1,3 – 1,03 = 27 cm, starp garumiem ir = 6,1 – 5,4 = 70 cm.Skatoties uz mūsu ieskicēto līniju mēs varam iedomāties, ka tur ir taisnstūris ar malām A, B, C sk. 9.3. att.

Ieskicētā līnija ir AC, garuma starpība AB, un augstuma starpība BC. Zinot abus katetus mēs varam izskaitīt hipotenūzu. Leņķa A kotangenss būs vienāds ar Ctg(A) = AB/CB ≈ 2,59. Skatoties uz Ctg tabulu mēs atrodam, ka tuvākā vērtība ir 21 grāds → Sin(A) = CB/AC =  0,35836795. Tātad, AC garums ir CB / 0,35836795 = 27 / 0,35836795 = 75,3 cm.

Izejot no tā, ka spēku novirze pēc saskaitīšanas ir 22%, tad Fkop atradīsies 16,58 cm attālumā no punkta A, C punkta virzienā. Projekcijā uz AB novirze no A punkta sastādīs:

Cos(21) = 0,933580426

16,58 / 0,933580426 = 17,76 cm.

Bet no B punkta = 70 – 17,76 = 52,24 cm.

Ņemot vērā, ka 40’ pēdu konteineris ir uzstādīts treileram pa vidu, tad Xkont =  4,4477 m.

9.6. att. Spēku shēma, kas darbojas uz puspiekabi

Mums ir dots, ka:

L = 1,63 m

G = 7,755 m

F pp = 6000 kg

F kr = mkr + mkont = 11296,8 + 4370 = 15666,8kg

Puspiekabes-konteinervedēja smaguma centrs:

X pp = 0,8 ∙ 6000 = 4,8 m

Izmantosim analitisko līdsvara vienādojumu plakanai spēku sistēmai:

Rsak + R3 – Fkr – Fpp = 0

R3 · G – Fkr · Xkont – Fpp · Xpp = 0


Aprēķinamslodziuzceļasegumucaurpuspiekabes-konteinervedēja asīm:

R 3 = (F kr ∙ X kont + F pp ∙ X pp)/G = (15666,8∙4,4477 + 6000∙4,8)/7,755 = 12699,06 kg

Tālāk aprēķinam slodzi uz vilcēja saķeres ierīci:

Rsak = F kr + F pp - R 3 = 15666,8+ 6000 – 12699,06= 8967,74 kg

      1. Vilcēja izvēle un slodžu noteikšana uz vilcēja asīm

Puspiekābe-konteinervedēja Maz 938920-010 mēs izmantosim vilcēju Maz 6430A8-360-020, kas ir paredzēts dažādu kravu pārvadāšanai autovilciena sastāvā.

 

 

 

 

9.7. att. Vilcējs Maz 6430A8-360-020

    1. tabula

Vilcēja tehniskie dati

Riteņu formula

6х4

Pieļaujamā autovilciena pilna masa, kg

44000

Pieļaujamā auto pilna masa, kg

26000

Pieļaujamā slodze uz vilcēja priekšējo asi, kg

7000

Pieļaujamā slodze uz vilcēja aizmugurējo asi, kg

17000

Pieļaujamā slodze uz vilcēja saķeres ierīces, kg

15600

Vilcēja pilnā masa, kg

10250

Uz priekšējo asi, kg

5395

Uz aizmugurējo asi, kg

4460

Dzinējs

ЯМЗ-6581.10 (Еiro-3)

Dzinēja jauda, kWt (z.s.)

294 (400)

Pārnesumu kārba

ZF 16S1650

Pārnesumu skaits

16

Max ātrums, kg

100

Degvielas tvertne, l

500


 

Risinājumam pieņemam taisna leņķa koordinātu sistēmu, kuras sākums savietojams ar vilcēja priekšējiem rītiņiem. Veicot analīzi, izmantosim vislielāko slodzi uz saķeres ierīci.

9.8. att. Spēku shēma, kas darbojas uz vilcēja

Mums ir dots, ka:   

a = 3,355 m

L = 3,615 m

R sak = Fsak = 8967,74kg

R1 = R 1 vilc + R 1 sak = 5395 +  R 1sak

R2 = R 2 vilc + R 2 sak = 4460 +  R 2 sak

Izmantosim analitisko līdsvara vienādojumu plakanai spēku sistēmai:

R1 sak + R 2 sak – Fsak = 0

– Fsak ∙ a – R 2 sak ∙ L = 0


Aprēķinam slodzi uz vilcēja saķeres ierīci:

R2 sak = Fsak ∙ a / L = 8967,74 ∙ 3355 / 3615 = 8322,76 kg

Tālāk no šeienes atrodam:

R1 sak + R 2 sak – Fsak = 0, no kurienes R1 sak = Fsak – R 2 sak

R1 sak = 8967,74– 8322,76 = 644,98 kg

R1 = R 1 vilc + R 1 sak = 5395 + 644,98 = 6039,98 kg

R2 = R 2 vilc + R 2 sak = 4460 + 8322,76= 12782,76 kg

Autovilciena pilna masa = m vil + mkont + mpp + m kr = 10250 + 4370 + 6000 + 15666,8 = 36286,8 kg

      1. Secinājumi

Ar doto transporta līdzekļa kravas iekraušanas paņēmienu, kurā krava tiek izvietota uz paletēm netiek pārsniegts neviens no pieļaujamajiem slodzes parametriem ne uz asīm, ne uz vilcēja saķeres ierīci. Reālā slodze nav pietuvināta pieļaujamai, bet, tomēr, aizņem lielāko daļu no tās. Autovilciena pilna pieļaujama masa tiek izmantota par 82.5 % (pieļaujamā autovilciena pilna masa ir 44000 kg), kas ir diezgan tuvu pie maksimāliem rādītajiem. Tātad var pieņemt, kā tā ir optimāla transporta līdzekļa piekraušanas shēma un autovilciens var droši pārvietoties pa kopējas izmantošanas autoceļiem.

    1. tabula

Rezultātu salīdzināšanas tabula

 

Pieļaujamā slodze, kg

Reālā slodze, kg

Vilcējs:

   

Uz priekšējo asi

7000

6039,98

Uz aizmugurējo asi

17000

12782,76

Uz vilcēja-saķeres ierīci

15600

8322,76

Puspiekabe:

   

Uz vilcēja-saķeres ierīci

15000

8967,74

Uz aizmugurējo asi

24000

12699,06

Autovilcēja pilna masa:

44000

36286,8


 

9.2. Jūras transports kravas pārvadāšanai

Mēs esam izvēlējušies visizdevigāku transportēšanas maršrutu mūsu kravas transportēšanai. Lai nosūtītu kravu no Austrālijas uz Latviju, mēs izmantosim jūras transportu un autotransportu. Kā jau bija minēts mūsu darbā, izvēlēties precīzus maršruta punktus mums palīdzēja kompānijas Maersk  piedāvāts kravu kuģu maršrutu plānotājs, kur arī jau bija noteikti kuģi, uz kuriem tiek pārvadāta krava pa mūsu maršrutu.

Информация о работе Transporta loģistika