Transporta loģistika

Автор: Пользователь скрыл имя, 15 Декабря 2012 в 18:41, курсовая работа

Краткое описание

INCOTERMS noteikumi plaši tiek izmantoti starptautiskajos tirdzniecības darījumos, kuros pirkuma priekšmets ir ķermeniskas lietas, kuru piegādi raksturo distance. Pusēm nepieciešams vienoties par to, kura organizēs preču pārvadājumu, kura kārtos muitas dokumentus un apmaksās muitas nodevas, kura uzņemsies risku par preču bojāeju, kā arī par citu pienākumu sadalījumu. Pircējam un pārdevējam ir nepieciešama skaidrība par to, kas tiek aptverts ar darījumā noteikto cenu, jo tieši ar pirkuma līguma izpildi saistītās izmaksas, tas ir, izmaksas par pārvadājumu, apdrošināšanu, atmuitošanu, var ietekmēt pušu interesi darījuma slēgšanā.

Оглавление

SATURS 2
IEVADS 5
1. IZEJAS DATI STUDIJU DARBA IZPILDEI 6
2. PIRKŠANAS – PĀRDOŠANAS KONTRAKTA SASTADĪŠANA 7
2.1. INCOTERMS noteikumi un to pielietojums 7
2.2. CIP nosacījumi 9
2.3. Līguma (kontrakta) slēgšana 10
2.3.1. Līgumam piemērojamie likumi 10
2.3.2. Piegādes noteikumi 12
2.3.3. Norēķinu veidi 13
2.3.4. Atbildība par preces trūkumiem un garantijas saistības 13
2.3.5. Strīdu izšķiršanas kārtība 15
2.3.6. Līguma nosacījumi vīnogu pārvadāšanai no Austrālijas uz Latviju 16
3. DARBA SARAKSTS UN ALGORITMS 17
4. OPTIMĀLĀ PĀRVADĀJUMA MARŠRUTA IZSTRĀDE 19
4.1. Transporta veida izvēle 19
4.1.1. Transporta veidu ranžēšana 19
4.1.2. Transporta veida priekšrocības un trūkumi 20
4.1.3. Galda vīnogu transportēšana 22
4.1.4. Transporta izvēle galda vīnogu pārvadājumam 23
4.2. Pirmais maršruta variants 24
4.2.1. Pirmā maršruta apraksts 24
4.2.2. Pirmā maršruta vizualizācija un galvenie parametri: 24
4.2.3. Pārvadājumā kopējais garums un laiks. Secinājumi. 27
4.3. Otrais maršruta variants 28
4.3.1. Otrā maršruta apraksts 28
4.3.2. Otrā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 28
4.3.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 30
4.4. Trešais maršruta variants 31
4.4.1. Trešā maršruta apraksts 31
4.4.2. Trešā maršruta vizualizācija un galvenie parametri 32
4.4.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi. 33
4.5. Optimālā maršruta izvēles pamatojums 33
5. PĀRVADĀTĀJA IZVĒLE 34
5.1. Transporta pakalpojums 34
5.2. Piegāžu veidi 34
5.3. Starpnieku (pārvadātaju) atlase un izvēle 36
6. KRAVAS DOKUMETĀCIJA 42
6.1. Bill of Lading 42
6.2. Invoice un Packing list 44
6.3. Apdrošināšanas sertifikāts 46
7. VĀDĪTĀJA DARBA UN ATPŪTAS GRAFIKS 48
8. KRAVU TRANSPORTĒŠANA 50
8.1. Kravas transportēšanas īss raksturojums 50
8.2. Pārvādātas preces iepakošana 50
8.2.1. Taras veidi 50
8.2.2. Vīnogu iepakošana Austrālijā 52
8.2.3. Tara vīnogu pārvadāšanai 54
8.3. Apvienotā kravas vienība 57
8.3.1. ULD 57
8.3.2. ULD – palete un konteiners 58
8.3.3. Konteinera formēšana, izmantojot speciālo programmatūru 59
8.3.4. Konteinera formēšana manuāli 65
8.3.5. Kravas stiprināšana 68
8.4. Marķēšana 70
8.4.1. Kravas marķēšana (ar GS1 sistēmas identifikācijas numuriem) 70
8.4.2. Konteineru marķēšana 77
9. TRANSPORTA VEIDA UN TRANSPORTA LĪDZEKĻA IZVĒLE 79
9.1. Autotransports kravas pārvadāšanai no nosūtītāja līdz jūras ostai un no jūras ostas līdz saņēmējam 79
9.1.1. Puspiekabes izvēle un slodžu noteikšana uz puspiekabes asīm 79
9.1.2. Vilcēja izvēle un slodžu noteikšana uz vilcēja asīm 84
9.1.3. Secinājumi 86
9.2. Jūras transports kravas pārvadāšanai 86
10. KRAVAS IEKRAUŠANAS-IZKRAUŠANAS TEHNOLOĢIJA 88
10.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbi 88
10.1.1. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas darbu būtība 88
10.1.2. Iekraušanas, izkraušanas un pārkraušanas ierīces 89
10.2. Iekraušana (izkraušana) autotransportā 89
10.3. Pārkraušana jūras ostā 93
11. KRAVAS PĀRVADĀJUMU MUITAS PROCEDŪRAS 96
11.1. Preces koda noteikšana pēc Harmonizētās kodēšanas sistēmas (HS) 96
11.2. Muitas vērtības definēšana 98
11.3. Muitas un pievienotās vērtības nodokļu rēķināšana 100
11.4. Muitas nodevu un nodokļu apmaksas garantijas paņēmieni 102
11.5. VAD – Vienotais Administratīvais Dokuments 104
12. KRAVAS NODOŠANAS SAŅĒMĒJAM TEHNOLOĢIJA 108
12.1. Dokumentu noformēšana 108
12.2. Pušu domstarpības un to atrisināšanas kārtība 108
SECINĀJUMI 109
LITERATŪRAS SARAKSTS 110
PIELIKUMI 114

Файлы: 1 файл

paraugs.docx

— 8.81 Мб (Скачать)
    1. 24 stundu laikā ir jābūt atpūtas periodam vismaz 11 stundu laikā;
    2. dienas atpūtas laiks var tikt samazināts 3 reizes nedēļā līdz 9 stundām ar noteikumu:
      • ja atpūtas periodi netiek saīsināti, tad tie var būt sadalīti divos posmos, bet pirmajam posmam un otrajam posmam jābūt ne mazāk par 9 stundām un tad atpūtas kopējam laikam jābūt 12 stundas;
      • ja vadīšana notika izmantojot divus vadītājus, tad katrām 30 h stundām periodā vadītājiem ir nepieciešams 9 stundu atpūtas laiks;
    1. nedēļas atpūtas laika periodam ir jābūt 45 stundu garam;
    1. nedēļas atpūtas laiks var tikt saīsināts līdz 24 stundām, bet starpību ir jākompensē vadītājam līdz trešās nedēļas beigām;
    2. saīsinātie atpūtas periodi var tikt pievienoti atpūtas periodiem ar laiku vismaz 9 stundas;
    3. regulārais ikdienas atpūtas laiks var tikt pārtraukts, bet ne vairāk kā 2 reizes, lai ar transportlīdzekļi varētu uzbraukt vai nobraukt no prāmja vai vilciena. Kopējais laiks, kad tiek pārtraukta atpūta, nedrīkst būt ilgāks par 1 h. Atpūtas laiks autovadītājam ir jābūt ne mazāk par 11 h.

Mūsu kravas pārvadāšanas maršrutā ir divi posmi, kuros pārvadājums tiek veikts ar autotransporta palīdzību. Pirmais maršruta posms ir kravas pārvadāšana no nosūtītāja noliktavas (Adelaidē) uz ostu (Melburnā) Austrālijas teritorijā, kur tiks iekrauts konteineru kuģis. Posma garums ir 729 km un posma pārvarēšanas laiks ≈ 8,5 h.

Augstāk minētas regulas noteikumi attiecas tikai uz autopārvadājumiem, ko veic vainu tikai Kopienā, vai starp Kopienu, Šveici un valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzējas puses [21]. Tā kā Austrālija nav iekļauta Eiropas Ekonomikas zonā, tos noteikums nevar pielietot pārvadājumiem Austrālijā, kā arī diemžēl mēs neesam iepazinājušies ar Austrālijas noteikumiem tādam gadījumam. Bet maršruta garums nav ilgs, tāpēc to veiks vien vadītājs (katrā transportēšanas līdzeklī) ar viņam nepieciešamiem pārtraukumiem saskaņā ar Austrālijas darba un atpūtas režīmu noteikumiem.

Autopārvadājuma otrais posms notiek jau Latvijā. Kravas automobīlis-konteinervedējs piegādā kravu no Rīgas Brīvostas termināla līdz saņēmēja noliktavai Kleistu ielā  26B. Tā posma garums ir 9 km un pārvarēšanas laiks ≈  25 min = 0,4 h. Tas ir ļoti mazs attālums, kuru vadītājs var paveikt bez jebkādiem pārtraukumiem, nepārkāpjot nekādus noteikumus. Tāpēc vadītāja darba un atpūtas grafiks netiek sastādīts.

 

 

8. Kravu transportēšana

8.1. Kravas transportēšanas īss raksturojums

Kā jau bija minēts, vajadzīgo produkciju mēs pirksim no Austrālijas vīnogu audzētavas The Grape House Pty Ltd. Mēs esam izvēlējušies pārvadāt Menindee Seedless vīnogas, kas ir galda vīnogas – ovālas formas ogas 20-22 mm izmērā ir gaiši zaļas, dažreiz līdz dzeltenas krāsas, ar apbrīnojami saldu garšu, spēcīgu miesu un nekādām sēklām. Ievērojot pareizos glabāšanas režīmus Menindee Seedless saglabājās līdz pat 180 dienām. Tātad, varam secināt, kā  ogas ir stipras, un pareizi tos iepakojot mēs varēsim bez problēmām nogādāt tos uz Latviju.

    1. att. Menindee Seedless vīnogas

Lai ogas tiktu nogādātās uz Latviju derīgā stāvoklī, tos ir jāpārvadā optimālajos režīmos, kuri ir aprakstīti 8.1. tabulā. Ogas mēs pārvadāsim ar refrižeratora konteineriem, kuros būs uzstādīts noteiktais pārvadāšanas režīms.

        1. tabula

Vīnogu optimāls pārvadāšanas režīms

Kravas nosaukums

Optimālākā gaisa temperatūra, °C

Relatīvais mitrums, %

Iepakojums

Sasaldēšanas punkts

Vīnogas

0

85 - 90

Lete/ kaste (koka)

-2,2


 

8.2. Pārvadātas preces iepakošana

      1. Taras veidi

Lai pasargātu kravu no bojājumiem un zudumiem, izmanto pasākumu kompleksu, kas paredz (ievērojot kravas īpašības un dažādu ārējo faktoru ietekmi, kuri darbojas uz kravu un uz iepakošanas līdzekļiem) pareizu iepakošanas līdzekļu izvēli, iekraušanas un izkraušanas darbu noteikumu ievērošanu, transportēšanu un glabāšanu. Kravu pie iekraušanas un izkraušanas, transportēšanas un glabāšanas darbiem ietekmē trīs ārējās iedarbības pamatgrupas:

  1. mehāniskas – sitieni, grūdieni, vibrācija, statiskās un dinamiskās slodzes un berze;
  2. klimatiskās – atmosfēras nokrišņu, mitra gaisa, jūras miglas, saules radiācijas, mainīgās temperatūras ietekme un citi;
  3. bioloģiskās – organismu dzīvības procesu norise, kukaiņu un grauzēju ietekme.

Ievērojot šos faktorus, nepieciešams pareizi un atbilstoši izvēlēties taru un iepakošanas materiālus, aprēķināt un izmantot tos dažādiem klimatiskiem reģioniem. Izstrādājot stratēģiju iepakošanās jomā, nepieciešams ievērot arī sekojošus faktorus:

    • preču fizikālķīmiskās īpašības (trauslums, bīstamības pakāpe utt.);
    • kravas iespējamo zādzību novēršana;
    • glabāšanas ilgums;
    • pārvadājuma raksturu un ilgumu, transporta veidu un uzliekamos ierobežojumus;
    • kravu vērtību un attiecību starp kravas un iepakojuma vērtību;
    • likumdošanas un normatīvos aktus, kā arī atsevišķo kravu starptautisko pārvadājumu noteikumus ar piekļūšanas nodrošināšanas iespēju muitai, apdrošināšanai un citiem dienestiem;
    • iespēju veikt iekraušanas un izkraušanas, kā arī glabāšanas darbus ar mehanizēto un manuālo paņēmienu.

Iepakošana – līdzeklis vai tehnisko līdzekļu komplekss, kas nodrošina kravas aizsardzību no bojājumiem un zudumiem, apkārtējās vides un piesārņošanas un kas atvieglo aprites procesu, tai skaitā  glabāšanu, transportēšanu, pārkraušanu un produkcijas realizāciju.

Kravas uzrāda pārvadāšanai iepakojumā ar visu vai tikai dažu tās elementu izmantošanu. Iepakojumam jāatbilst attiecīgiem spēkā esošiem standartiem vai arī pēc pušu vienošanās (kravas nosūtītāja un kravas saņēmēja), kas ir noformēta norādītā  kārtībā.

Iepakojuma pamatfunkcijas ir: aizsardzība no bojājumiem, kravas transportēšanas un apstrādes ērtību nodrošināšana, informatīvā  funkcija.

Iepakojumam ar savu kravas aizsardzības pamatfunkciju jānodrošina: ērtu iekraušanas un izkraušanas, glabāšanas darbu veikšanu ar mehanizēto vai manuālo paņēmienu; vispilnīgāko transporta līdzekļu izmantošanu pēc tilpuma, laukuma un taras kravnesības, kārtīgu ārējo taras un iepakotās kravas preču izskata saglabāšanu.

Par iepakojuma pamatelementiem kalpo:

    • tara;
    • iepakošanas materiāli;
    • konservācijas līdzekļi.

Par taru sauc izstrādājumu, kurā tiek ievietota gatavā  produkcija, pusfabrikāti vai izejvielas kvalitatīvai vai kvantātīvai saglabāšanai, transportējot kravu no ražošanas vai produkcijas sagatavošanas vietas līdz tās glabāšanas un izmantošanas vietai.

Pēc funkcionālām pazīmēm izšķir sekojošus taras veidus: patērētāju, papildus un transporta.

Patērētāju tara ir tara, kurā fasē preces to piegādāšanai patērētājam (flakoni, pudeles, kastes, bundžas, pakas utt.). Šī tara, kopā ar preci pāriet patērētāja īpašumā. Tā var būt: porcijas – noteikta daudzuma produkcijas izvietošanai; individuālā – viena izstrādājuma iepakošanai; dāvanu – atšķiras ar spilgtu, krāsainu noformējumu.

Papildu tara – (grupas, ražošanas, aprīkojuma tara, barjeras) paredzēta izstrādājumiem, kuri iepriekš iepakoti patērētāju tarā vai arī bez tās.

Transporta tara kalpo dažādu kravu iepakošanai, kuras ir vai nu priekšlaicīgi iepakotas patērētāju vai grupas tarā, vai arī neiepakotas. Tā nodrošina nepieciešamo kravas aizsardzību pie pārvadāšanas, galvenokārt no mehāniskiem bojājumiem, nodrošina iekraušanas un izkraušanas darbu mehanizāciju un transporta līdzekļu ietilpības maksimālo izmantošanu.

Transporta taru klasificē pēc ekspluatācijas apstākļiem, formas, materiāla, konstrukcijas īpašībām utt.

Atkarībā no formas eksistē sekojoši transporta taras veidi: kastes, mucas, velņi, kannas, baloni, maisi utt. Par materiālu taras izgatavošanai kalpo koks, kartons, papīrs, metāls, audums, polimēri un to dažādas kombinācijas. Taras materiālu nosaka, atkarībā  no konstrukcijas spējas izturēt mehāniskās slodzes, un to izvēlas atkarībā no kravas īpašībām.

Atkarība no konstrukcijas cietības, t.i. spēju saglabāt sākuma formu pie deformācijas, izšķir cieto, pus cieto un mīksto taru [4].

      1. Vīnogu iepakošana Austrālijā

Runājot par vīnogu iepakošanu Austrālijas iekšējam tirgum, tad ķekari ir jāiesaiņo ar kājiņām vai nu uz leju, vai nu uz augšu. Daudzi ražotāji izmanto tā saucamo "face pack" (prece ar seju) ar paslēptajām ķekaru kājiņām.  Tādam iesaiņojumam ir izskats, kas ir pievilcīgāks pircējam. Kaut arī dažos tirgos tādu iesaiņojumu aizstāja uz "visām kājiņām augšā", pie kuras pircējs var izņemt ķekaru no iepakojuma ar minimālu ogu bojājumu.

Galvenā iepakojuma funkcija - saturēt sevī, nodrošināt un ļaut viegli identificēt saturu. Tāpat, iepakojums palielina produkta vērtību, tādēļ taras cenai jābūt minimālai. Kastei jābūt no koka, plastmasas vai kartona un ietilpināt 5 vai 10 kg vīnogu.

Koka kastes ir jāizkravā no iekšpuses ar papīru. Kartonu kastes ir lētākas, bet pieprasa akurātāku izmantošanu, īpaši ilgstošajai glabāšanai un ilgstošajai transportēšanai. Kartonu kastītes tiek piegādātas ar atverošo no augšas vai ar izvirzošo vāku.

8.2. att. Vīnogu iepakošana Austrālijas iekšējam tirgum

Iepakojums no plastika tiek pielietots galdu vīnogām  Eiropā no 60. gadu vidus, Austrālijā no 1977. gada. Tādam iepakojumam ir lieliskas izolējošas īpašības, bet trausluma dēļ arī nevar būt nolikts dažos stāvos, tādēļ pieprasa lielāku vietu glabāšanai un transportējot.

8.3. att. Vīnogu iepakošana plastmasas kastītēs eksportam

Kartonu kastes ar tilpumu 10 kg biežāk par visu tiek izmantoti vīnogu eksportam, kaut arī 5 kg kastes dažreiz tiek izmantotas agrām šķirām un eksportam Eiropā un Lielbritānijā. Tiem jābūt apstrādātām ar vasku no iekšienes, lai minimizētu mitruma pārņemšanu no vīnogām un apkārtējas vides. Pirms vīnogu iepakošanas kartona kastēs, tam jābūt iepakotām kastītē no plastmasas pa atsevišķiem ķekariem noteiktajā svara [45].


8.4. att. Menindee Seedless vīnogas iepakošana

      1. Tara vīnogu pārvadāšanai

Šajā etapā mūsu galvenais uzdevums ir sagatavot kravu transportēšanai, un saksim mēs ar paletes izvēli. Par standartizācijas izejas elementu ir pieņemti universālie paliktņi, kas ir plaši izplatīti visos transporta veidos. Savukārt paliktņu izmēri balstās uz iepakojuma moduli, kas ir pieņemts vairākās pasaules valstīs un ļauj maksimāli izmantot standarta paliktņa laukumu. Kravas nosūtītājiem, kas izmanto jūras transporta pakalpojumus, visvairāk pieņemami ir sekojoši iepakojuma izmēri: 400x300, 400x600, 400x800 mm – 800x1200 mm paliktņiem. Tātad, mēs pieņemam, kā mēs pārvadāsim mūsu kravu ar 800x1200 mm eiro paletēm (Euro-Pool).

 

    1. tabula

Eiro paletes parametri

Paletes gabarītzimēri:

  • Platums – 800 mm;
  • Garums – 1200 mm;
  • Augstums – 145 mm;
  • Svars – 16 kg;
  • Celtspēja – 1,0 t.

 

Organizējot kravu transportēšanu, mums ir nepieciešams noformēt apvienotu kravas vienību (ULD), un lai vizuāli to parādīt, katrs taras un iepakojuma pamatelements tika uzprojektēts programmā SolidWorks. Īsumā par dotas preces transportēšanu: mēs pārvadāsim vīnogas mazas plastmasas kastītēs 196x96x160 izmērā, kurā ietilpst 1 kg ogu. Pēc tam kastītes tiek saliktas lielajās kastēs 600x400x160 mm izmērā. Un tad saformētas uz eiro paletēm.

Vispirms, vīnogas tiek saformētas mazās plastmasas kasītēs. Kastītes gabarītizmēri ir 196x96x120 mm. Tādā kastītē  var ielikt 1 kg vīnogu. Mēs nevārējam atrast dotas kastītes svaru, tāpēc pieņemam, kā pašas kastītes svars ir 50 g. T.k. dotā  kastīte tika projektēta SolidWork’ā reālajos izmēros, pati programma saskaitīja tādas kastītes apjomu, t.i. izmantota materiāla apjomu, kuru sareizinot ar nepieciešama materiāla (PET –polietilēnteraftalāts, kuru izmanto dzērienu un pārtikas iepakošanai) blīvumu, mēs ieguvām kastītes svaru. Tātad, secinām, kā vienas tādas kastītes bruto svars ir 1050 g.

8.5. att. Vīnogu kastītes skats no augšas, no lejas, no sāna un izometrijā

Kā ir redzams 8.5. attēlā uz kastītes vāka ir uzlīme ar ražotāja logotipu, vīnogu nosaukumu, un neto svaru. No lejas ir redzamas piktogrammas, kas tiek pielietotas uz iepakojuma [44].

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

    1. tabula

Piktogrammas izmantojamas uz iepakojuma un ekoloģiskas piktogrammas

Neto Svars

Nozīmē "Neto" (t.i. svars bez iepakojuma) un atbilst "Neto svars” uzrakstam. Ja blakus stāv vēl arī cipars, kas ir aplaists taisnleņķa rāmītī, tad tas ir - "bruto svars", t.i. svars ar iepakojumu;

Netoksisks materiāls

Apzīmē to, ka izstrādājums ir izgatavots no materiāla, kas nav toksisks un var saskarties ar pārtikas produktiem. Tiek pielietots uz plastikas (vienreizējā) traukiem, virtuvju tehnikas, uz pārtikas produktu iepakojuma;

Pārstrādājamā plastmasa

Zīme atrodas tieši uz izstrādājuma. Trijstūrī ir noradīts plastmasas tipa cipars – kods, mūsu gadījumā tas ir 1 PET – polietilēnteraftalāts;


 

Pēc tam, kad vīnogas tiek saformētas mazās kastītēs, tos ir jāizvieto lielajās kastēs. Tā kā transportēšana būs ilga, mēs nolēmām, kā labāk transportēt preci plastmasas kastēs. Tie ir diezgan izturīgi, maz sver, ka arī prece tajās kastēs ar vairākiem vēdcaurumiem tiek  labi vēdinātās, kas ir ļoti svarīgi ogu pārvadāšanai.

Kastes gabarītizmēri ir 600x400x160 mm. Kastes svars ir 1,3 kg.

 

8.6. att. Vēdināmā kaste

 

 

8.3. Apvienotā kravas vienība

      1. ULD

Pārkraušanas darbu mehanizācijas līmeņa paaugstināšanu veicina pakešu un konteineru kravu pārvadāšanas tehnoloģiju ieviešana.

Paketētās kravas – tās ir gabal, gabaltaras un taras kravas, kuras ir savāktas paketēs uz standarta paliktņiem. Pārkraujot šādas paketes, izmanto standarta mehanizācijas līdzekļus. Uz paliktņiem saliek viendabīgās kravas vienāda iepakojumā, kuras tiek nosūtītas vienam saņēmējam.

Konteineru kravas – tās ir palielinātas līdz 30 tonnām un vairāk gabalkravas, taras un paketētas kravas, kuras ir izvietotas konteineros.

Palielinātā  kravas vienība jeb ULD – saformētas kā viens vesels gabaltaras un taras kravas, kuras pieņemtas pārvadāšanai kā atsevišķa krava. Sīko kravu apvienošana palielinātās kravas vienībās ļauj ievērojami paaugstināt kravas pārstrādes ražīgumu, mehanizēt iekraušanas un izkraušanas operācijas, kā arī paaugstināt kravu pārvadāšanas efektivitāti. Kā piemēru var minēt kartona kasti, kura ir palielinātā kravas vienība (gabaltara) un kura saformēta no 60 konservu bundžām. Nākošajā palielināšanas etapā 20 tādas kastes, piemēram, izvietotas uz paliktņa piecās rindās pa četrām kastēm katrā, arī ir palielināta kravas vienība, kura ietver sevī jau 1200 kārbas. Turklāt, visas saformētas, kā vienas veselas, produkcijas pārkraušana tiek nodrošināta vienlaicīgi, piemēram, ar dakšveida satvērēju. Ja nepieciešams panākt sekojošu kravas palielināšanu, tad paketes ar kravu izvieto konteinerā, kurš arī ir palielinātā kravas vienība, kura apvieno aplūkotājam piemēram jau 24000 bundžas (ar noteikumu, ka konteinerā izvieto 20 paketētas kravas). Konteinera pārkraušana arī tiek nodrošināta mehāniskā ceļā, piemēram, ar celtņa palīdzību un vienā tehnoloģiskajā ciklā, ievērojami paaugstinot pārvadājuma ekonomiju kopumā.

Tātad, veidojot palielinātas kravas vienību tieši mūsu precei, un lai optimāli izmantot kastes iekšējo platību, sanāca izvietot 3 kastītes ar vīnogām garumā un 4 kastītes platumā. Kā  jau bija iepriekš aprēķināts, vienas kastītes kopējais svars ir 1,050 kg, lielas plastmasas kastes svars ir 1,3 kg, tātad kopējas kastes svars ir 1,05×12 + 1,3 = 13,9 kg.

8.7. att. Kaste ar preci

      1. ULD – palete un konteiners

Nākošajā palielināšanas etapā tādas kastes jāizvieto uz paliktņa. Kā arī pēc tam tās kastes būs jāizvieto konteinerā. Tā kā mūsu kastes gararītizmēri ir 600x400x160 mm, tie ir ideāli piemēroti paliktņiem 800x1200 mm – uz viena paliktņa var uzlikt 4 kastes (2 garumā un 2 platumā).

8.8. att. Paliktnis ar kastēm

Tagad ir nepieciešams izlemt cik daudz slāņu var ielikt uz paliktņa. To rēķināsim divos paņēmienos - pēc smaguma un pēc augstuma. Lai uzstādīt kaut kādu augstuma limitu ir jāzina kā mēs tos pārvadāsim un kā pārkrausim. Tā kā mūsu preces pārvadāšana galvenokārt notiek ar jūras transportu, tad kravas transportēšana notiks konteinerā, kas samazinās gan laiku, gan resursus kravas pārkraušanas procesā. Mums ir diezgan specifiskā krava, kas pieprasa noteiktus pārvadāšanas režīmus, kas jau bija augstāk minētās, tātad būs jāizmanto refrižeratora konteineru. Ir pieejami sekojoši refrižeratora konteineri: 20’ pēdu, 40’ pēdu un 40’ pēdu high cube refrižeratora konteineri. Pēc iepriekšējiem aprēķiniem jau bija redzams kā ar vienu 40’ pēdu high cube konteineri būs pamaz, tāpēc pagaidām pieņemam, kā pārvadāsim vīnogās divos 40’ pēdu refrižeratora konteineros. Tāpēc tagad pārbaudīsim to aprēķinos.

Viena 40’ pēdu refrižeratora konteinera parametri ir redzami 8.4. tabulā[1]. Konteinera iekraušanai mēs izmantosim dakšas elektroiekrāvēju ar celtspēju 1500 kg. Iekravējam ir iespējams vispār necelt kravu virs zemes – vienkārši ielikt dakšas paliktņi un izkraut vai iekraut to konteinerī, bet tādā gadījumā paliktņi diez vai ilgi kalpos. Tātad, ir nepieciešams kaut uz 10 mm pacelt paliktņi virs zemes. No tā secinām, kā slāņu skaita aprēķinos pēc augstuma, mums vajag uzskaitīt to pacelšanas augstumu, lai piekraujot un izkraujot konteineru, iekrāvējs varētu bez šķēršļiem pārvietot paketi konteinerā.

Информация о работе Transporta loģistika