Transporta loģistika

Vidēji laika patēriņa aprēķini tika veikti, pieņemot ka kuģis brauc ar 20 knt lielu ātrumu. Ņemot vērā to, ka kuģa ātrums ir samērā mazs, 25999 garu distanci tas nobrauc apmēram 35 dienās. Pie tam, var piebilst, ka katrā maršruta posmā kuģim ir jānostāv vismaz viena diena, kamēr tas varēs kustēties tālāk. Izkraušanas un iekraušanas darbi arī netiek veikti ātri, tāpēc kravas „ceļojums” pa jūru no Austrālijas līdz Latvijai sastāda apmēram 46-50 dienas, t.i. 1,5 mēnesi.

Vedot ātri bojājošo kravu, šādi laika parametri var kļūt par nopietnu problēmu. Toties, pastāv iespēja pārvadāt preci speciālos refrižerator-konteineros, kur visas piegādes laikā  tiek uzturēta noteikta temperatūra, gaisa mitrums u.c., kas ievērojami palielina kravas dzīves spēju. Pie tam, šim pārvadājumam tika izvēlēta transportēšanai visvairāk piemērota vīnogu šķirne. Tās derīguma termiņš, skaitot no ražas novākšanas, ir 140-180 dienas, t.i. apmēram pusgads. Tāpēc uzskatīsim, ka 50 dienu transportēšanas laiks tomēr var būt pieņemams.

Šī maršruta izvēles kritērijs, bez šaubām, ir pārvadājuma samērā zema cena. Apskatīsim iespējamās izmaksas. Viena konteinera pārvadājuma cena no Austrālijas uz Latviju aptuveni maksā 3200 USD. Pieņemsim, lai pārvadātu šo kravu mums ir vajadzīgi trīs konteineri. Tātad pārvadājuma cena AU-LV (tikai ceļš pa jūru) ir:

Ckont = 3200*3= 9600 USD

Terminālās izmaksas nosūtītāja un saņēmēja ostās C term =130 USD katrā, t.i. 260 USD.

Pārvadājums ar kravas automašīnu aptuveni (Adelaide-Melburne): C aut AU=1124 USD*3= 3372 USD.

Tāds pats, tikai pārvadājums pa Latviju: C aut LV =170*3 = 510 USD.

Pie tam, pieskaitām apdrošinājumu (apmēram 200 USD) un muitas lietu kārtošanas izmaksas - 360 USD.

Saskaitām kopējās izmaksas: Ckop =14302 USD.

Tas ir jau labs rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo variantu, kas pie tam izskatās diezgan reālistiski. Pieņemot, ka lielākā daļa vīnogu izturēs šo grūto ceļu, tās varēs viegli sastādīt konkurenci augļu tirgū šeit Latvijā.

4.4. Trešais maršruta variants

4.4.1. Trešā maršruta apraksts

Trešais maršruts pēc savas būtības ir ļoti līdzīgs otrajam maršrutam. Par pamata transportu šajā pārvadājumā  tika paņemts jūras transports. Vienīgā atšķirība no otrā  maršruta ir tas, ka kravas automobīlis-konteinervedējs kravu transportēs ne vis no Rīgas ostas, bet Vācijas ostas – Bremerhafenas. Šī maršruta izskatīšanas mērķis ir saprast vai ir izdevīgāk un ātrāk kravu vest caur Eiropu pa sauszemi.

Tātad sadalīsim šo maršrutu divās daļās:

1) Otrā maršruta pamata daļa (apstāšanas punkti): Adelaide – Melburne – Tandžunga(?) – Bremerhafena;

2) Autopārvadājums: Bremerhafena – Rīga.

Pirmā šī maršruta daļa ir identiska iepriekš  aprakstītajam 2.maršrutam,tāpēc zemāk izskatīsim tikai autopārvadājumu Bremerhafena – Rīga.

4.4.2. Trešā maršruta vizualizācija un galvenie parametri

• Maršruta karte[41]:

4.16. att. Autopārvadājuma maršruts

• Maršruta apraksts, garums un laiks:

4.17. att. North Sea Terminal Bremerhaven - Berry Group IP SIA

Šī maršruta ietvaros tiek veikts pārvadājums no Vācijas uz Latviju precīzi pie saņēmēja bez starpposmiem. Bremerhafenas ostā konteineri tiek pārkrauti uz vilcējiem, kas vēlāk dodas uz Rīgu caur Vācijas piekrasti, Poliju un Lietuvu. Lai ātrāk piegādātu kravu Latvijā, pie stūres jābūt diviem vadītājiem, kas protams palielina frahta cenu. Tomēr ir vērts izskatīt visus pārvadājuma variantus, gan ar vienu, gan ar diviem vadītājiem.

Posma garums: 1618 km

Posma pārvarēšanas laiks: ≈ 2-3 dienas

4.4.3. Pārvadājumā kopējais garums, laiks un izmaksas. Secinājumi.

Pārvadājuma kopējais garums ir 26373 km. No visiem trīs maršruta variantiem, šis iznāca visgarākais. Pēc laika parametriem tas sakrīt ar iepriekšējo, kas nozīmē, ka trešajam maršrutam visdrīzāk nav jēgas dot priekšroku. Trešais un viens no svarīgākajiem parametriem ir izmaksu apjoms. 

Skaitam izmaksas šajā maršrutā: 1 konteinera pārvadājuma cena AU-DE ir apmēram 2700 USD. Kopējā cena:

Ckont = 2700*3 = 8100 USD.

Tādas pašas terminālās izmaksas kā iepriekšējā  variantā: C term = 130*2 = 260 USD.

Nākamais – ceļa pārvadājums Austrālijā, tāda pati summa: C aut _AU =3372 USD, attiecīgi pārvadājums DE-LV (Bremerhafena - Rīga) aptuveni 1300 USD par katru konteineru.

Sanāk : C aut _DE-LV = 1300*3 = 3900 USD.

Muitas lietu kārtošana un apdrošināšana: 560 USD.

Kopējās izmaksas: C kop = 16192 USD.

Frahts uz doto pārvadājumu nelielā mērā, tomēr atšķiras no iepriekšējā maršruta. Otrais maršruts pēc visiem parametriem pašlaik aizņem līdera pozīcijas.

Ir skaidrs, ka izvēlēties šādu variantu ir vērts neparedzētās situācijās, piemēram, kad krava ir ļoti steidzama, bet ostas lietu kārtošana un kravas pārkraušana var aizņemt daudz vairāk laika, nekā vedot šo kravu pa sauszemi.

4.5. Optimālā maršruta izvēles pamatojums

Apskatot un izrēķinot visus trīs maršruta variantus, tika pieņemts lēmums iedot priekšroku otrajam maršrutam. Kā  jau bija minēts, darbā pieņemam, ka vīnogu derīguma termiņa laiks ir diezgan ilgs, kas ļauj ar minimāliem zaudējumiem veikt tik laikietilpīgu pārvadājumu. Pie tam, frahta summa nav tik augsta, kā variantā ar gaisa transportu, kas atkal tikai minimāli ietekmēs galda vīnogu cenu tirdzniecībā. 

Vēl viens šī pārvadājuma pluss ir tas, ka nosūtītājam vai saņēmējam nevajadzēs atsevišķi meklēt kravas automašīnas piegādei no kādas Eiropas ostas (mūsu variantā  Bremerhafenas) uz Rīgu, kā tika aprakstīts trešajā maršrutā. Krava tiks piegādāta precīzi no ostas līdz ostai ar kuģi, un tikai piegādes  „no durvīm līdz durvīm” veikšanai tiks izmantots autotransports.

Pie tam pārvadājums ar konteineru var garantēt diezgan augstu kravas drošību, jo pārvadājuma laikā tas tiks konstanti uzturēts ne tikai noteiktos gaisa apstākļos, bet arī  vienā vietā, bez liekām pārkraušanām. Arī plombēšana un atplombēšana būs veikta nosūtītāja un attiecīgi saņēmēja klātbūtnē.

5. Pārvadātāja izvēle

5.1. Transporta pakalpojums

Transporta pakalpojumi ietver ne tikai pamatdarbību kopumu, kas saistīti ar kravu un pasažieru pārvietošanas procesu telpā un laikā, bet arī papilddarbības, kas palīdz īstenot šo procesu.

Klientu un kravu pārvadājumu transporta pakalpojumi ietver:

• preces (kravas) iepakojuma izvēli atbilstoši tās fiziskām īpašībām;
• marķējuma, svītru koda un speciāla apzīmējuma izvietošanu uz preces iepakojuma;
• unificētas transporta taras izmantošanu, kravas vienību formēšanu, iepakošanu un ievietošanu konteineros;
• optimāla (racionāla, pieņemama) transporta veida un līdzekļa izvēli;
• optimālākās kravnesības transportlīdzekļu izvēle ar vispieņemamāko iekraušanas veidu;
• tehnoloģiju izraudzīšanu iekraušanas un izkraušanas darbos;
• mūsdienīgāko tehnoloģiju un pieeju izmantošanu kravas izvietojumam un uzskaitei noliktavās un termināļos;
• mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju izmantošanu.

Lielu nozīmi klienti mūsdienās pievērš ne tikai visiem iepriekšminētiem faktoriem, bet arī kravas savlaicīgai nosūtīšanai un saņemšanai. Kopumā preces piegādes process ietver veselu virkni konkrētu atsevišķu etapu, kas nav savstarpēji saistīti un to izpildi veic dažādi uzņēmumi. Tieši šie faktori sarežģī transporta pakalpojumu optimizācijas izmaksas.

Transporta pakalpojumi un to raksturs lielā mērā ir atkarīgs no pārvadājuma pieprasījuma. Pieprasījumu raksturo sekojoši parametri: kravas veids (brauciena veids) un pārvadājuma apjoms; apkalpojamās teritorijas laukums; kravas plūsmas regularitāte; piegādes laiks un ātrums; tarifu līmenis; kravas uzglabāšanas nepieciešamība (dīkstāves, pārkraušanas) piegādes ciklā; sūtītāja vai saņēmēja juridiskais stāvoklis (uzņēmums vai privātpersona) juridiskais stāvoklis.

5.2. Piegāžu veidi

Transportēšanas sistēmu ar diviem transporta veidiem lieto, ja loģistikas ķēdē ir parādīta kravu pārkraušana no viena transporta veida citā. Doto pārvadājumu sistēmu raksturo divas nozīmīgas pazīmes: vairāku transporta dokumentu izmantošana, vairāku tarifu izmantošana. Tas nozīmē, ka kravu īpašnieks slēdz līgumu ar pirmo pārvadātāju, kas rīkojas savā vārdā un otra pārvadātāja vārdā, bet katrs no viņiem ir atbildīgs par kravu tikai noteiktā maršruta posmā un attiecīgi katram maksā par padarīto darbu.

Transportēšanas sistēma ar vairāk nekā diviem transporta veidiem veidojas, ja loģistikas ķēde satur samērā daudz starpnieku. Šajā sistēmā attiecības starp loģistikas ķēdes dalībniekiem ir sarežģītākas nekā iepriekšminētajās.

Starpvalstu pārvadātāju praksē tiek izstrādātas un piedāvātas šādas organizatoriskās pieejas:

• ar vienu pārvadātāju organizatoru, kurš organizē kravu piegādi caur visiem pārkraušanas punktiem, bet atkarībā no atbildības par kravu tiek sastādīti dažādi transporta dokumenti (multimodālie pārvadājumi);
• ar vienu pārvadātāju organizatoru, kurš organizē kravu piegādi un arī uzņemas visu atbildību par kravu, noformē vienīgo transportēšanas dokumentu neatkarīgi no loģistikas ķēdes dalībnieku skaita(intermodālie pārvadājumi).

Šo organizatorisko struktūru parasti sauc par operatoru un viņš faktiski darbojas kā ekspedīcijas uzņēmums, sadarbojas ar visiem darba procesa dalībniekiem un līdz ar to atbrīvo kravu īpašnieku no nepieciešamības noslēgt līgumus ar tiem.

Pēc transporta veidu skaita, kas piedalās preču un pasažieru pārvadājumos, sistēmas iedalās vienveidīgās (unimodālās) un daudzveidīgās (multimodālās un intermodālās).

Pārvadājumu organizācijas un tehnoloģijas hierehijas piramīda parāda pārvadājuma veidu attiecīgo izvietojumu (skat. 5.1. att.).

1. att. Pārvadājumu hierarhijas struktūra

Struktūras augšgalā atrodas intermodālie pārvadājumi, nedaudz zemāk – multimodālie un starp reģionu unimodālie pārvadājumi, tālāk – specializētu transporta uzņēmumu starprajonu un pilsētas pārvadājumi. Hierarhijas struktūru noslēdz atsevišķu uzņēmēju un komerciālu struktūru pārvadājumi ar privāto transportu.

Intermodālie pārvadājumi – tā ir starptautiska mēroga kravas piegādes sistēma ar vairākiem transporta veidiem un vienu pārvadātāju organizatoru, kas izmanto vienotus pārvadājumu dokumentus. Šos pārvadājumus raksturo sekojošas īpašības:

• par kravu piegādi no loģistikas ķēdes sākotnējā punkta līdz galapunktam atbild operators;
• vienots frakta tarifs;
• vienots transporta dokuments;
• vienota atbildība par kravu un pārvadājumu izpildi.

Multimodālie pārvadājumi – tā ir jaukta, galvenokārt, iekšējā piegādes sistēma ar vismaz diviem transporta veidiem un vienu pārvadātāju organizatoru, kurš organizē kravu piegādi, bet atkarībā no atbildības par kravu izmanto dažādus transporta dokumentus.

Unimodālie pārvadājumi – tā ir tiešā piegādes sistēma ar vienu, noteiktu transporta veidu.

5.3. Starpnieku (pārvadātāju) atlase un izvēle

Pēc noteiktā veida transporta un transportēšanas sistēmas izvēles ir jāveic transporta pakalpojumu tirgus analīze, jo tajā darbojās daudz uzņēmumu, kuri atšķīrās pēc ekonomiskajiem, organizatoriskajiem un citiem radītājiem. Kā veikt atlasi no visiem alternatīvajiem variantiem? Tā ir loģistikas menedžmenta problēma un lai to atrisinātu, pirmkārt, nepieciešams noteikt atlases kritērijus un, otrkārt, sakārtot tos pēc svarīguma.

Šajā sakarībā lietderīgi izmantot jau izstrādātas sakārtotas kritēriju sistēmas. Viens no piemēriem ir atspoguļots zemāk.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.1. tabula

Starpnieku izvēles kritēriju sakārtojums

Kritēriju rangs	Kritēriju nosaukums
1.	Piegādes grafika ievērošanas drošums
2.	Transportēšanas izmaksas un tarifi
3.	Piegādes laiks
4.	Pārvadājumu tarifu elastīgums
5.	Finanšu stabilitāte
6.	Papildu kravu apstrādes iekārtas esamība
7.	Apkalpošanas kvalitātes līmenis
8.	Kravu piegādes un komplektācijas pakalpojumu dažādība
9.	Kravu piegādes drošība (zaudējumu un laupījumu varbūtība)
10.	Ekspedīcijas pakalpojumu daudzums
11.	Personāla klasifikācija
12.	Piegādes kontroles iespējas
13.	Apkalpošanas elastīgums
14.	Pārvadāšanas maršrutu elastīgums
15.	Apkalpošanas līmenis transportēšanas maršrutā
16.	Pasūtījumu noformēšanas procedūras
17.	Transporta pakalpojumu realizācijas organizācija
18.	Speciālās iekārtas esamība

 

Balstoties uz aranžētu kritēriju sistēmu, loģistikas var uzsākt konkrētu darbu, salīdzināt dažādus starpniekus pēc noteiktiem kritērijiem. Šim darbam ir septiņi posmi un lai īstenotu, ir nepieciešams piesaistīt mārketinga speciālistus, transporta pakalpojumu tirgus ekspertus.

Pirmajā posmā – starpnieku izvēles kritēriju noteikšana – menedžeris dod priekšroku šādiem kritērijiem (iekavās ir norādīti ranga numuri pēc 5.1. tabulas):

• piegādes grafika ievērošanas drošums (1);
• transportēšanas izmaksas un tarifi (2);
• starpnieka finansu stabilitāte (5);
• kravu piegādes (9);
• piegādes kontroles iespējas (12).

Otrajā posmā – iepriekšēja starpnieku izvēle transporta pakalpojumu tirgū – tiek piesaistīti mārketinga speciālisti, kuri, izmantojot pieejamo informāciju un biznesa partneru viedokli, secināja, ka pašreizējā tirgus situācijā ir tikai 3starpnieki, kas atbilst specifiskām prasībām – pārvietot vajadzīgo preci ar autotransportu, tas ir, A,B un C.

Trešajā posmā – izvēles kritēriju salīdzinošs vērtējums – menedžeris piesaista ekspertus (gadījumā, ja uzņēmumā strādā darbinieki ar pieredzi šajā jomā, varētu viņiem uzticēt viņiem veikt šo ekspertīzi). Balstoties uz izvēlēto kritēriju rangu un pašreizējo tirgus situāciju, eksperts salīdzinoši to novērtē (vērtējumus sk. 5.2. tabulā 3. ailē).

Ceturtajā posmā – starpnieku vērtējums pēc izvēlētiem kritērijiem –menedžeris var piesaistīt papildinformāciju (no uzņēmuma reģistra, preses, semināriem, konferencēm, reklāmas u.c.). Var atkal piesaistīt ekspertus, lai viņi pēc izvēlētiem novērtētu starpnieku A, B un C atbilstību prasībām. Pieņemsim, ka šajā darbā ir izmantota šāda vērtējuma skala:

• nepieņemams (0);
• ciešams (1);

• apmierinošs (2);
• labs (3);
• ļoti labs (4).

Vērtējumu rezultāti atspoguļoti 5.2. tabulā (4., 6. un 8. ailē). Kā redzams, visiem starpniekiem kopā ir 13 balles.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. tabula

Starpnieku vērtējums un izvēle (piemērs)

Starpnieku izvēles kritērijs	Kritēriju rangs	Kritēriju svarīgums (salīdzinošs vērtējums)	Starpnieku radītāji
			A		B		C
1	2	3	4	5 = (4 x 3)	6	7 = (6 x 3)	8	9 = (8 x 3)
Piegādes grafika ievērošanas drošums	1	0,35	3	1,05	4	1,4	2	0,7
Pārvadāšanas tarifi	2	0,30	3	0,9	3	0,9	2	0,6
Finanšu stabilitāte	5	0,20	4	1,2	2	0,4	2	0,4
Kravu piegādes drošība	9	0,10	2	0,2	2	0,2	4	0,3
Piegādes kontrole	12	0,05	1	0,05	2	0,1	4	0,2
Kopā	-	1	13	3,4	13	3,0	13	2,2