Latvijas Banka uztur trīs maksājumu sistēmas - SAMS, EKS un TARGET2-Latvija. SAMS norēķini notiek tikai latos, TARGET2-Latvija - tikai eiro, bet EKS norēķini notiek gan latos, gan eiro.

Elektroniskā klīringa sistēma (EKS) ir Latvijas Bankas neto norēķinu sistēma, kas sāka darbu 1998.gadā, aizstājot iepriekšējo, uz papīra dokumentu apstrādi balstīto klīringa sistēmu, un tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem. EKS uzskatāma par ACH (automated clearing house - automatizētais klīringa centrs) sistēmu, kurā maksājumu apstrādes process ir pilnībā automatizēts un kurā tiek pieņemti un apstrādāti tikai elektroniskie dokumenti.  
EKS ir lielākā klientu maksājumu apstrādes sistēma Latvijā, kas nodrošina ātru, efektīvu un lētu norēķinu veikšanu latos un eiro. Eiro maksājumu apstrādi EKS uzsāka 2008. gada janvārī, nodrošinot iespēju arī klientu maksājumus eiro iekšzemē izpildīt vienas darbadienas laikā - līdzīgi kā latu maksājumus. EKS darbadienā ir divi klīringa cikli norēķiniem latos un trīs klīringa cikli norēķiniem eiro. Sākot ar 2010. gada 9. novembri EKS eiro ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma, kas dod iespēju tās dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā - ES valstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Monako. EKS ir pārveidota atbilstoši Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Maksājumu padomes noteiktajām SEPA prasībām. SEPA prasības ietver noteiktus maksājumu apstrādes, infrastruktūru savietojamības un sasniedzamības principus, kā arī godīgus un atklātus pieejamības principus. Lai nodrošinātu savietojamību ar citām SEPA infrastruktūrām un EKS dalībnieku sasniedzamību, EKS veic eiro pārrobežu kredīta pārvedumu ziņojumu apmaiņu ar Eiro banku asociācijas STEP2 sistēmu, izmantojot Deutsche Bundesbank sistēmu SEPA Clearer. Norēķinu veikšana EKS notiek saskaņā ar "Sistēmas noteikumiem dalībai EKS" un "EKS funkcionālo aprakstu".[23]

Starpbanku automatizētajā  maksājumu sistēmā (SAMS) saka darbu 2000.gadā un tā darbojas kā visas latu maksājumu sistēmas centrs, nodrošinot liela apjoma starpbanku maksājumu savstarpējos norēķinus un Latvijas Bankas monetārās politikas operāciju norēķinus, kā arī veic citu maksājumu sistēmu gala norēķinus. SAMS ir Latvijas Bankas reālā laika bruto norēķinu sistēma (real-time gross settlement system), kas nodrošina starpbanku norēķinu veikšanu latos reālajā laikā. Reālā laika norēķinu princips būtiski mazina likviditātes riska un kredītriska ietekmi sistēmā, piedāvājot tās dalībniekiem tūlītēju norēķinu un nepārtrauktu likviditātes pārvaldīšanas iespēju. SAMS dalībniekiem ir iespēja reālā laikā sekot savu norēķinu kontu atlikumam un maksājumu plūsmai. SAMS darbojas saskaņā ar "Sistēmas noteikumiem dalībai SAMS".[22] SAMS nodrošina uzlabotu risku kontroli un ir efektīvs līdzeklis monetārās politikas īstenošanai. Tā ietekmē ekonomisko procesu norisi gan iekšzemes tirgū, gan starp valstīm. 

2.7. attēla. Latvijas Bankas starpbanku maksājumu apjoms (milj.latos) [29] 

2007. gada 19. novembrī savu darbību uzsāka starpbanku eiro maksājumu sistēma TARGET2-Latvija - viens no 21 komponentiem Eiropas automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. TARGET2-Latvija darbību Latvijas Banka nodrošina kopā ar pārējām Eiropas Centrālo banku sistēmā esošajām autorizētajām bankām. TARGET2 nodrošina vienotu monetāro politiku un naudas tirgus attīstību visā Eiropas Ekonomikas zonā. ES bankas šo sistēmu izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem. TARGET2-Latvija ir juridisks komponents, kas regulē Latvijas dalībnieku attiecības ar Latvijas Banku. Norēķinu veikšana TARGET2 notiek saskaņā ar Sistēmas noteikumiem dalībai TARGET2-Latvija. Jaunā maksājumu sistēma rada alternatīvu praksei izmantot korespondent attiecības eiro maksājumiem. Tā kā TARGET2-Latvija nodrošina banku savstarpējos norēķinus arī iekšzemes maksājumos eiro, tad ar 2008. gadu Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēma (EKS) uzsāka neliela apjoma eiro maksājumu apstrādi. Tas dod iespēju klientu maksājumus eiro valūtā starp Latvijas bankām izpildīt vienas dienas laikā - līdzīgi kā pašlaik latu maksājumus. [24] 
 
 
 

 

2.2.3.  Valdības banka   

Izpildot uzdevumus un veicot kontroli saskaņā ar Kredītiestāžu likumu un likumu „Par Latvijas Banku”, Latvijas Banka neprasa un nepieņem norādījumus no valdības vai citām institūcijām un nav pakļauta valdības vai citu institūciju lēmumiem un rīkojumiem, tā ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā realizēšanā.

Latvijas Banka drīkst atvērt kontus Latvijas valdībai, kur tā glabā valsts budžeta un speciālo fondu līdzekļus un ārvalstu valūtas (zelta) rezerves. Latvijas Republikas Finanšu ministrija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt ziņas par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pārbaudīt to izlietojumu.

Latvijas Bankai nav tiesību piešķirt aizdevumus valdībai un pirkt valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus sākotnējā tirgū. 

Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Banku" prasībām Latvijas Banka bez maksas sniedz

Valsts kasei vairākus pakalpojumus, nodrošinot norēķinu kontu apkalpošanu, termiņnoguldījumu pieņemšanu, ārvalstu valūtas maiņas darījumus, valūtas mijmaiņas darījumus un procentu likmju mijmaiņas darījumus. Norēķinu veikšanai Valsts kase izmanto Latvijas Bankas pakalpojumus un arī piedalās Latvijas Bankas maksājumu un norēķinu sistēmās kā tiešā sistēmas dalībniece.

Latvijas Banka apkalpo Valsts kases vienoto latu norēķinu kontu, kas nodrošina

budžeta maksājumu –  nodokļu, pensiju, pabalstu u.c. maksājumu – apstrādi, kā arī īsteno Valsts kasei operatīvu finanšu resursu vadību. Latvijas Bankas izstrādātā infrastruktūra nodrošina Valsts kases latos veikto maksājumu apstrādi SAMS un EKS.

Liela apjoma un steidzamos maksājumus eiro Valsts kase veica TARGET2-Latvija kā

sistēmas tiešā dalībniece. Valsts kase pievienojās SEPA kredītu pārvedumu shēmai un,

piedaloties EKS eiro norēķinos, veica maksājumus uz bankām gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Latvijas Bankā ir atvērti Valsts kases norēķinu konti ārvalstu valūtās, lai tā varētu veikt maksājumus ārvalstu valūtā vai veikt termiņnoguldījumus ārvalstu valūtā Latvijas Bankā.

Valsts kase veic arī  valūtas maiņas darījumus Latvijas Bankā. 2010.gadā bija 84 ārvalstu valūtas maiņas darījumus, un valsts centrālā banka šajos darījumos pārdeva latus un nopirka eiro par kopējo summu 1 258 milj. latu. Citi ārvalstu valūtas maiņas un mijmaiņas darījumi 2010. gadā netika veikti.

Latvijas valdība veic noguldījumus Latvijas Bankā, kuri ietver pieņemtos Latvijas Republikas Valsts kases pieprasījuma noguldījumus un termiņnoguldījumus latos un ārvalstu valūtās, Latvijas Bankai veicot Latvijas valdības finanšu aģenta funkcijas.

Valsts kase uz laiku brīvo naudas līdzekļu vadības ietvaros organizē finanšu resursu

izvietošanu sadarbībā  gan ar vietējiem, gan ārvalstu darījumu partneriem. Lai

nodrošinātu valsts budžeta naudas līdzekļu pārvaldīšanu, kā arī valsts

makroekonomiskās stabilitātes saglabāšanu, Valsts kase resursus galvenokārt izvieto

Latvijas Bankā, ievērojot aizdevēju nosacījumus starptautiskā finanšu aizņēmuma

programmas ietvaros. Valdības noguldījumi Latvijas Bankā 2010.gadā sastādīja 38.2% no kopējām vietējām saistībām. Savukārt kredītiestāžu noguldījumu īpatsvars ir 59.7%. [26]  

2.8. attēla. Valdības noguldījumu apjoms Latvijas Bankā (tūkst. Ls)  

2.9.attēla. Valdības noguldījumu struktūra Latvijas Bankā (milj.latos) [31] 

Attēlā 2.8 ir redzama valdības noguldījumu apjoma dinamika laika periodā no 2000.g līdz 2010.gadām. Latvijas valdības noguldījumu pieaugums 2008. un 2009. gadā galvenokārt saistīts ar starptautisko aizdevumu ietvaros saņemto līdzekļu ieplūdi. 2008. gada beigās Latvija saņēma SVF resursu rezerves vienošanās ietvaros piešķirtā kredīta pirmo daļu, kas palielināja valdības noguldījuma atlikumu Latvijas Bankā. Valdības noguldījuma atlikuma pieaugumu veicināja arī valdības eiroobligāciju emisija, jo saņemtos eiro valdība daļēji konvertēja centrālajā bankā. 2009. un 2010. gadā vislielāko daļu sastādīja termiņnoguldījumi ārvalstu valūtā, bet latos bija tikai pieprasījuma noguldījumi, kuri mazliet palielinājās 2010.gadā. 

3. Latvijas Banku darbība mainīgos ekonomiskos apstākļos

 

Kā jau bija teikts iepriekš  centrālas bankas funkcijas un darbība ir atkarīga no finansu sistēmas attīstības pakāpes valstī. Daudzos avotos Latvija tiek pieskaitīta pie trešajām valstīm [3] , taču Latvijas ekonomiku grūti salīdzināt ar Sudānu vai Etiopijas ekonomiku. Latvijas banku sistēma ir pietiekoši attīstīta, lai Latvijas Banka varētu rezultatīvi ietekmēt ekonomisko attīstību valstī. Taču ir dažādas nianses, kuri ierobežo LB ietekmi.

Saskaņā ar pārskatu par Banku darbību Latvijā 2010. gada 4. ceturksnī [4], Latvijas teritorijā strādā 8 ārvalstu banku filiāles, 10 ārvalstu banku meitas bankas un 11 bankas ar Latvijas rezidentiem piederošu kapitālu. Vietējo komercbanku skaits ir mazāks par komercbanku skaitu ar ārzemju kapitālu. Negatīvas sekas šajā situācijā ir ārējo līdzekļu piesaistīšana. Tas, manuprāt, ir problēma, jo ārvalstu banku meitas varēs aizņemieties no saviem mātes vai radniecīgajiem uzņēmumiem, ja tas būs izdevīgāk un rezultātā LB nevarēs efektīvi kontrolēt naudas daudzumu un īstenot monetāro politiku.

Latvijā jau ir situācijā, ka procentu likmes kredītiem latos ir augstākas nekā kredītiem eiro. Tas ir saistīts ar to, kā citās valstīs refinansēšanas likmes ir daudz zemākas, piemēram, Zviedrijā tā ir 1.5%, [27] Vācijā – 1.25%, Dānijā – 1%. Latvijā refinansēšanas likme ir 3.5% gadā. Latvijas iedzīvotāju vēlme ņemt kredītus ārvalstu valūtā, acīmredzot saistīta nevis ar ārvalstu valūtas drošību, bet ar procentu likmes augstumu. 

Latvijas Bankai veicinot kredītu politiku galvenokārt jādomā par kredīta pieejamību latos, jo ir zināms, ka labāk un drošāk ņemt kredītus tajā valūtā, kurā tev ir ienākumi. Latvijas iedzīvotājiem ienākumi galvenokārt ir latos, bet kredīti paņemti eiro, tieši tāpēc latu devalvācija ir ļoti bīstama Latvijas ekonomikai un lata kursa izmaiņas pret eiro var būt ar ļoti negatīvam sekām.

Latvijas Bankai tuvākajā  laikā jāveido tādu politiku, lai palielinātu pieprasījumu pēc kredītiem nacionālajā valūtā. Pirmkārt jāsamazina refinansēšanas likmi, lai ārvalstu meitas bankām būtu izdevīgāk ņemt naudu no LB nevis no mātes bankām.

Kā bija secināts iepriekš  refinansēšanas likmes izmaiņas tieši neietekmē naudas daudzumu apgrozībā mūsu valstī, jo naudas masa ir stipri atkarīga no ārējās naudas līdzekļu piesaisti. Manuprāt, ar refinansēšanas likmes izmaiņām LB var ietekmēt proporciju starp kredītiem eiro un latos, padarot kredītus latos lētākus, līdz ar to palielinot pieprasījumu pēc nacionālas valūtas.

Latvijā daudzie tirgus darījumi, piemēram, nekustāmo īpašumu tirgū, automobiļu tirgū  notiek ārvalstu valūtā. Uzņēmējiem daži maksājumi ir eiro vai dolāros. Līzingu kompānijas savus pakalpojumus piedāvā tikai eiro. Jebkurš cilvēks var atvērt ārvalstu valūtas kontu.

Protams, nedrīkst runāt par tiešo nacionālas valūtas aizstāšanu Latvijā, bet finanšu operācijas apjoms ārvalstu valūtā, gan kreditēšana, gan noguldījumi un norēķini ir ļoti liels.

Tā kā naudas pieprasījums kļūst nestabils un lielā mērā atkarīgs no valūtas aizstāšanas procesa intensitātes, naudas tirgu situācijas prognozēšanas iespējas centrālai bankai samazinās. Tā rezultātā Centrālā banka nevar precīzi aprēķināt savu darbību, lai sasniegtu cenas stabilitātes mērķi.[7]

Otrkārt, Latvijas Bankai ciešāk jāsadarbojas ar valdību makroekonomiskas politikas jomā. Monetāra politika nevar būt efektīva, ja fiskāla politika ievirzīta uz pretējam mērķim. Lai palielinātu fiskālās un monetārās politikas stingrību, ir nepieciešama laba savstarpēja sadarbība starp Latvijas Banku un valdību, īpaši Ekonomikas un Finanšu ministriju, turpinot īstenot atbildīgu, uz budžeta deficīta ierobežošanu vērstu fiskālo politiku un uz attīstību vērstu budžeta plānošanu.

Latvijas Bankai ar tās potenciālu un tās rīcībā esošiem resursiem varētu būt daudz lielāka loma pašreizējās krīzes pārvarēšanā. Reti kur centrālās bankas ir tik neatkarīgas kā Latvijas Banka. Piemēram, ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un daudzu citu valstu centrālās bankas daudz ciešāk (neaprobežojoties tikai ar konsultanta lomu) sadarbojas ar savām valdībām.

Arī valstīs, kur likumdošana liedz centrālajām bankām tiešā veidā aizdot naudu valdībām (piemēram, Zviedrija, Šveice, Slovēnija), ir skaidri atrunāta nepieciešamība veicināt valdības ekonomisko politiku un sadarboties ar valdību.

Manuprāt, būtu vajadzīgs atcelt likuma normu, kas liedz Latvijas Bankai tiesības piešķirt aizdevumus valdībai. Likumā par Latvijas Banku 36. pantā  ir nostiprināta norma: “Latvijas Bankai nav tiesību piešķirt aizdevumus valdībai un pirkt valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus sākotnējā tirgū.”

Iepriekš minētās likuma normas atcelšana nenozīmē automātisku pienākumu Latvijas Bankai pie pirmā politiķu aicinājuma aizdot valdībai naudu. Šīs normas atcelšana uzliek pienākumu centrālajai bankai un tās prezidentam domāt plašāk — valstiskā mērogā, uzliek papildu atbildību aizstāvēt LB neatkarību.

Ticību nacionālās valūtas stabilitātei jāstiprina vispirms ar pārliecinošu ekonomisko programmu un efektīvu valsts pārvaldi, tad arī nepieciešamība pēc izslēgtām no aprites tautsaimniecībā zelta un valūtas rezervēm mazināsies.

Nacionālā valūta ir tikai “papīriņi” ar ļoti zemu pašizmaksu, salīdzinot ar uz tiem uzrādīto nominālu. Un pēc “zelta standarta”  atcelšanas (1931. gadā Lielbritānija un 1934. gadā ASV pārtrauca savu valūtu garantētu apmaiņu pret zeltu) valūtas stabilitāte, pirmkārt, ir atkarīga no uzticības attiecīgajai valstij, tās ekonomikai, pārvaldes sistēmai u.tml. Šo ticību nevērtīgiem “papīriņiem”  var mākslīgi stiprināt arī attiecīgās valsts zelta un citu “drošāku” valūtu rezerves.

Latvijas gadījumā zelta un valūtas rezervju apjoms ir 100% un tās sedz katru apgrozībā  esošo latu (naudas bāzi). Neuzticība un nespēja saimniekot ar peļņu (uzkrāt rezerves tirdzniecības/eksporta pārpalikuma rezultātā) izmaksā dārgi. “Tā kā lati un rezerves ir līdzsvarā, Latvijas Banka var izpirkt visus latus no apgrozības. Taču tik galēja situācija ir iespējama tikai teorētiski, jo zināms latu daudzums tautsaimniecībā būs nepieciešams vienmēr, piemēram, algu izmaksām, nodokļu maksājumiem, lai dotos uz veikalu.”3

Latvijai ir pietiekami lielas zelta un valūtas rezerves, lai mērķtiecīgas ekonomiskās politikas apstākļos lata stabilitāti varētu noturēt, arī apgrozībā  “laižot” papildu latus tādā apjomā, kas nav simtprocentīgi nosegti ar zelta un valūtas rezervēm. Ja ir mērķtiecīga ekonomiskā  programma, kura bauda tautas un starptautiskās sabiedrības uzticību, tad valūtas stabilitāti var izdoties noturēt arī ar 90%, 80% vai pat 50% lielām valūtas un zelta rezervēm.

Nepieciešamību pēc rezervēm jāmazina ar uzticības palielināšanu Latvijas valsts pārvaldei un Latvijas ekonomiskajai politikai. 

 

Secinājumi

 

1. Centrālas bankas veidojas kā komercbankas ar tiesību emitēt nacionālo valūtu un tie bija nacionalizētas. Tā veidošana bija saistīta ar koncentrācijas un kapitāla centralizācijas procesiem. Par pirmo centrālo banku uzskata izveidotu 1964.g. Anglijas Banku.
2. Centrālas bankas mērķus, uzdevumus un funkcijas nosaka speciālais likums par valsts centrālo banku. Tās nosaka organizatoriski-tiesisko banku statusu, vadošo sastāva iecelšanas vai ievēlēšanas procedūru, attiecībās starp valsts un centrālo banku. Attiecības starp centrālo banku un komercbankām nosaka kredītiestāžu likums.
3. Latvijā ir divlīmeņu banku sistēma, kurā pirmā līmenī atrodas centrāla banka – Latvijas Banka, bet otrā līmenī pārējas kredītiestādes.
4. Latvijas Banka cieši saistīta ar citām komercbankām un valdību. Tā ir norēķinu centrs, iestāde, kas veic komercbanku kreditēšanu un kurā valdība nogulda savus brīvo līdzekļus. Tā ir atbildīga par monetāro politiku īstenošanu valstī un par bankas sistēmu stabilitāti.
5. Centrālas bankas neatkarība ir atkarīga no valsts līdzdalības pakāpi centrālas bankas kapitālā un peļņas sadalē, no bankas valdības iecelšanas (izvēles) procedūras, no centrālas bankas uzdevumu un mērķu atspoguļošanas pakāpi likumdošanā, no valsts tiesībām iejaukties monetārajā politikā, no noteikumiem, kas regulē tiešo un netiešo valsts izdevumu finansēšanas iespēju, ko īsteno centrāla banka.
6. Centrālas bankas pienākumi ir atkarīgi no banku sistēmas attīstības pakāpi. Valstīs ar attīstītu bankas sistēmu centrālas bankas veic uzraudzības un regulēšanas funkcijas – emitē nacionālo valūtu un pārvalda ar ārvalstu valūtas rezervēm, atver depozītus un izsniedz kredītus valdībai, piedāvā noguldījumu un kredītu pakalpojumus komercbankām, kā arī regulē to darbību un obligātas rezerves prasības izpildīšanu, nosaka un īsteno monetāro politiku, izmantojot dažādus instrumentus. Ja banku sistēma valstī nav attīstīta, tad centrālas bankas galvenais uzdevums pārliecināt ārvalstu investorus un iedzīvotājus nacionālas valūtas drošībā.
7. Latvijas Bankas mērķis, kuru nosaka likums „Par Latvijas Banku” ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī un tā definīcija pilnīgi atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Centrālo Banku sistēmas un Eiropas Centrālās Bankas statūtiem.
8. Latvijas Banka stratēģija vairāk ir novirzīta uz nacionālas valūtas nevis uz cenu stabilitāti. To pamato Latvijas Bankas darbība pēdējos gados un tā galvenie pasākumi.
9. Latvijas Banka kā monetāras politikas instrumentus izmanto obligātas rezervju prasības, refinansēšanas likmi, atklātas tirgu operācijas, pastāvīgās finanšu resursu aizdevumu un noguldījumu iespējas, un tie ir līdzināti eiro zonā lietotajiem.
10. Pieaugot inflācijas līmenim valstī Latvijas Banka palielina refinansēšanas likmi, mēģinot samazināt kredītu apjomus un līdz ar to naudas daudzumu apgrozība.
11. Refinansēšanas likme nav efektīvais monetāras politikas instruments, jo vairums Latvijas banku ir citu valstu banku meitas uzņēmumi, kas var aizņemieties no saviem mātes vai radniecīgajiem uzņēmumiem. Refinansēšanas likmes palielinājums palielina pieprasījumu pēc kredītiem ārvalstu valūtā un veicina Latvijas nacionālās valūtas lomas mazināšanu Latvijas ekonomikā
12. Obligātas rezerves norma ir viens no efektīvākajam Latvijas Bankas rīcībā esošajiem instrumentiem, ar kuriem var ierobežot kreditēšanas apjomus un samazināt naudas daudzumu apgrozībā.
13. Latvijas Banka rezervju bāzi un rezervju normu ir mainījusi atbilstoši ekonomikas un banku sistēmas attīstībai, gan tās palielinot, gan samazinot.
14. Atklātās tirgu operācijas ietver termiņnoguldījumu izsoles, aizdevumus uz nakti, noguldījumus uz nakti un 7 dienām, ārvalstu valūtas (eiro) pirkšanu un pārdošanu, vērtspapīru tiešās pirkšanas un pārdošanas izsoles un valūtas mijmaiņas darījumu izsoles. Visbiežāk tiek veikti repo darījumi, jo tiem ir īstermiņa efekts.
15. Ar valūtas operācijām centrālā banka cenšas izlīdzināt krasas valūtas kursu svārstības vai ietekmēt banku rezerves un naudas tirgus likmes.
16. Laika periodā 1997.-2004.gadam Latvijas Banka īstenoja aktivizējošo monetāru politiku, bet sakot no 2004. gada tiek īstenota ierobežojoša politika. 2008.gadā Latvijas Banka atkal saka īstenot aktivizējošo monetāro politiku, samazinājāt obligātas rezerves prasības, refinansēšanas likmi un likmes repo darījumiem un īstermiņa valūtas mijmaiņas izsolēm.
17. Latvijas Banka organizē un nodrošina norēķinu un maksājumu sistēmu Latvijā un darbojas kā starpbanku norēķinu sistēmas starpnieks.
18. Latvijā darbojas trīs pilnībā automatizētas sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini latos un eiro, un kuras atbilst Eiropas Savienības prasībām. No tiem ir viena neto jeb klīringa norēķinu sistēma – Elektroniskā klīringa sistēma (EKS) un divas reāla laika bruto norēķinu sistēmas – Starpbanku automatizētajā maksājumu sistēmā (SAMS) un starpbanku eiro maksājumu sistēma TARGET2-Latvija.
19. Norēķiniem eiro visbiežāk tiek lietotā maksājumu sistēma TARGET2-Latvija, bet norēķiniem latos maksājumu sistēma SAMS. Elektroniskā klīringa sistēma tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.
20. Latvijas Banka ir neatkarīga no valdības iestādēm lēmumu pieņemšanā un realizēšanā.
21. Latvijas valdībai glabā valsts budžeta un speciālo fondu līdzekļus un ārvalstu valūtas (zelta) rezerves kontos Latvijas Bankā un bez maksas izmanto tādus pakalpojumus, kā nodrošināta norēķinu kontu apkalpošana, termiņnoguldījumu pieņemšana, ārvalstu valūtas maiņas darījumus, valūtas mijmaiņas darījumus un procentu likmju mijmaiņas darījumus.
22. Ar starptautisko aizdevumu ietvaros saņemto līdzekļu ieplūdi, Latvijas Bankā palielinājās valdības noguldījumu apjoms Latvijas Bankā, īpaši termiņnoguldījumi ārvalstu valūtā. Latos veikti tikai pieprasījuma noguldījumi.

 

 

1. http://bibliotekar.ru/biznes-36/index.htm
2. Тодар М.П. – Экономическое развитие в странах третьего мира (562-563стр.)
3. http://www.ams.org/membership/individual/types/mem-develop
4. http://fktk.lv/lv/statistika/kreditiestades/ceturksna_parskati/2011-02-11_banku_darbiba_latvija_20/
5. http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/mfi-bilances-un-monetara-statistika
6. Likums „par Latvijas banku”
7. http://www.ecsocman.edu.ru/text/19211871/
8. (http://www.bank.lv/public_files/images/img_lb/izdevumi/latvian/mnp/MNP_2011_janv.pdf  64lpp)
9. http://www.bank.lv/public_files/images/img_lb/izdevumi/latvian/year/2009/LB_2009_GP.pdf (97)
10. http://www.likumi.lv/doc.php?id=65544 (3.pants)
11. http://www.likumi.lv/doc.php?id=65544&version_date=19.05.1992 (3,pants)
12. http://www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_con_2005_20_f_sign.pdf
13. http://www.ecb.eu/pub/pdf/other/whypricestability_lv.pdf (5lpp)
14. http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/latvijas-bankas-noteiktas-procentu-likmes-dati-no-1997/iv-lidz-2010/vi
15. http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp
16. http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/mfi-bilances-un-monetara-statistika
17. http://www.makroekonomika.lv/rezervju-prasibas-latvija
18. http://www.makroekonomika.lv/centralas-bankas-bazes-likme-signals-naudas-tirgum
19. http://www.makroekonomika.lv/latvijas-bankas-padome-7
20. http://www.makroekonomika.lv/latvijas-bankas-padome-8
21. http://www.makroekonomika.lv/latvijas-banka-pilnveido-starpbanku-norekinu-sistemu
22. http://www.bank.lv/maksajumu-un-norekinu-sistemas/starpbanku-automatizeta-maksajumu-sistema-sams
23. http://www.bank.lv/maksajumu-un-norekinu-sistemas/latvijas-bankas-elektroniska-kliringa-sistema
24. http://www.bank.lv/maksajumu-un-norekinu-sistemas/target2
25. Raita Karnīte, Ivans de Kastro Gonsalvess-Bērziņš, Santa Popoviča „Ārvalstu kapitāls Latvijas banku pamatkapitālā”, Rīga: LZA EI, 2007.128 lpp. 46.lpp
26. http://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/parlatvijasbanku/gada_parskati/LB_2010_GP.pdf  72lpp
27. http://www.riksbank.com/templates/Page.aspx?id=12183
28. http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/latvijas-bankas-organizetajas-repo-reverse-repo-un-istermina-valutas-mijmainas-darijumu-izsoles-noteiktas-procentu-likmes-dati-no-1998/i-lidz-2010/vi
29. http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/latvijas-bankas-starpbanku-maksajumu-sistemu-statistika
30. http://nekrize.lv/monetaras-politikas-kurss/
31. http://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/parlatvijasbanku/gada_parskati/LB_2010_GP.pdf