Автор: Пользователь скрыл имя, 07 Марта 2013 в 18:30, курсовая работа
Autobusu transports ir viens no masveida pasažieru automobiļu transporta. Tas spēle svarīgo lomu kopēja transporta sistēmā valstī. Tas pārvadā vairāk nekā 60% no visa pārvadāta pasažieru apjoma un pasažieru apgrozījums sastāda apmēram 40%. Autobusu izmanto ne tikai pilsētas robežas, bet arī starppilsētu, piepilsētas, starpvalstu un regulārajos maršrutos. Autobusi īsteno transportu saikni visā pilsētas teritorijā un apvieno visus pilsētas rajonus vienotā pilsētās kompleksā. Iekšējo rajonu, starp rajonu maršrutos autobusu transports īsteno pasažieru pārvadāšanu līdz dzelzceļa stacijām, vasarnīca, tāliem autoostas autobusu satiksmes
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE
Transporta un mašīnzinību fakultāte
Aeronautikas institūts
Studiju priekšmets
„Pasažieru pārvadājumu organizācija un vadība”
Kursa darbs
„Pasažieru maršruta aprēķins”
Pārbaudīja: V. Feofanovs
Y.Harbuzs
Darbu izpildīja: XXXX XXXXX
3. kurss, RMCLXX
Rīgā 2013
Saturs
Autobusu transports ir viens no masveida pasažieru automobiļu transporta. Tas spēle svarīgo lomu kopēja transporta sistēmā valstī. Tas pārvadā vairāk nekā 60% no visa pārvadāta pasažieru apjoma un pasažieru apgrozījums sastāda apmēram 40%. Autobusu izmanto ne tikai pilsētas robežas, bet arī starppilsētu, piepilsētas, starpvalstu un regulārajos maršrutos. Autobusi īsteno transportu saikni visā pilsētas teritorijā un apvieno visus pilsētas rajonus vienotā pilsētās kompleksā. Iekšējo rajonu, starp rajonu maršrutos autobusu transports īsteno pasažieru pārvadāšanu līdz dzelzceļa stacijām, vasarnīca, tāliem autoostas autobusu satiksmes. Starppilsētas satiksmē autobusu transports īsteno palīgdarbus dzelzceļa transportam. Vairākos gadījumos tālo autobusu satiksmes ceļi ir vairāk taisni un pasažieru pārvadāšana galēja punktā notiek ar nozīmīgo laika ekonomiju.
Vienību, kas īsteno pasažieru pārvadājumus, pamat uzdevumi ir:
Darba uzdevums:
Maršruts: D/P „Vecmīlgrāvis”, Atlantijas iela, Baltāsbaznīcas iela, Martas Rinkas iela, Melīdas iela, Piektā līnija, Dzelzceļa pārbrauktuve, Emmas iela, Ziemeļblāzma, Eglīšu rotājumu rūpnīca, Ceļu meistars, Ozoli, Līgeri, Ka
Pieturas numurs |
Pieturas nosaukums |
Attālums starp pieturām |
Attālums no sākuma punkta |
1 |
D/P „Vecmīlgrāvis” |
- |
- |
2 |
Atlantijas iela |
0,650(0,450) |
0,650 |
3 |
Baltāsbaznīcas iela |
0,700(0,600) |
1,350 |
4 |
Martas Rinkas iela |
0,500 |
1,850 |
5 |
Melīdas iela |
0,550 |
2,400 |
6 |
Piektā līnija |
0,300 |
2,700 |
7 |
Dzelzceļa pārbrauktuve |
0,400 |
3,100 |
8 |
Emmas iela |
2,000 |
5,100 |
9 |
Ziemeļblāzma |
0,600 |
5,700 |
10 |
Eglīšu rotājumu rūpnīca |
0,500 |
6,200 |
11 |
Ceļu meistars |
0,300 |
6,500 |
12 |
Ozoli |
0,500 |
7,000 |
13 |
Līgeri |
0,400 |
7,400 |
14 |
Kalēji |
0,700 |
8,100 |
15 |
Mežniecība |
0,450 |
8,550 |
16 |
Pagrieziens uz Carnikavu |
0,700 |
9,250 |
17 |
Zundagi |
0,800 |
10,050 |
18 |
1. šķērslīnija |
0,300 |
10,350 |
19 |
Fabrika "Jaunciems" |
0,550 |
10,900 |
20 |
4. šķērslīnija |
0,400 |
11,300 |
21 |
6. šķērslīnija |
0,400 |
11,700 |
22 |
8. Šķērslīnija |
0,650 |
12,350 |
23 |
Jaunciema kapi |
0,600 |
12,950 |
24 |
Kapi |
0,600 |
13,550 |
25 |
Jaunciema 10. šķērslīnija |
0,600 |
14,150 |
26 |
Jaunciems (Suži) |
2,000 |
16,150 |
27 |
Ozolkalni |
1,300 |
17,450 |
28 |
Klipiņas |
0,700 |
18,150 |
29 |
Milnas |
0,850 |
19,000 |
30 |
Kūdras bāze |
0,750 |
19,750 |
31 |
Pagrieziens uz Bukultiem |
0,500 |
20,250 |
32 |
Kultūras nams |
1,400 |
21,650 |
33 |
Brīvdabas muzejs |
0,600 |
22,250 |
34 |
Juglas iela |
1,500 |
23,750 |
35 |
Silciema iela |
0,500 |
24,250 |
36 |
Veikals |
0,400 |
24,650 |
37 |
Kvēles iela |
0,600 |
25,250 |
38 |
Murjāņu iela |
0,300 |
25,550 |
39 |
Skola |
0,750 |
26,300 |
40 |
Mežciems |
1,200 |
27,500 |
Dotais maršruts Vecmīlgrāvis - Mežciems ir 27.500km garš, bet atpakaļvirzienā 27.200km .Atšķirība ir tāpēc, ka viena vietā ir vienvirziena kustība un iziešanas shēma ir dažāda. Maršrutā ir 40 pieturas.
Lai noteiktu reisa laiku, īsteno hronometrāžas vērojumus. To veic visa maršruta garuma ar autobusu, kuram ir vismazākie tehniski-ekspluatācijas raksturojumi no visā kustības sastāva. Hronometrāžu veic pēc diennakts laika, pēc darba dienam/brīvdienām, pēc ziemas/ rudens/ vasara/ pavasara laika, ka arī pēc pasažieru plūsmas vai darba režīma izmaiņas. Visus datus pieraksta tabulā, pēc tām sastāda aktu.
Pieturas numurs |
Pieturas nosaukums |
Kustības laiks, min |
Apstāšanas laiks, sek. |
Stāvēšana sākuma/galēja punktā (min.) |
1 |
D/P „Vecmīlgrāvis” |
10 | ||
2 |
Atlantijas iela |
2 |
10 |
|
3 |
Baltāsbaznīcas iela |
2 |
25 |
|
4 |
Martas Rinkas iela |
2 |
15 |
|
5 |
Melīdas iela |
1 |
15 |
|
6 |
Piektā līnija |
1 |
5 |
|
7 |
Dzelzceļa pārbrauktuve |
1 |
5 |
|
8 |
Emmas iela |
2 |
5 |
|
9 |
Ziemeļblāzma |
1 |
5 |
|
10 |
Eglīšu rotājumu rūpnīca |
1 |
5 |
|
11 |
Ceļu meistars |
1 |
5 |
|
12 |
Ozoli |
0,5 |
0 |
|
13 |
Līgeri |
0,5 |
0 |
|
14 |
Kalēji |
1 |
5 |
|
15 |
Mežniecība |
0,5 |
0 |
|
16 |
Pagrieziens uz Carnikavu |
1 |
5 |
|
17 |
Zundagi |
1 |
0 |
|
18 |
1. šķērslīnija |
0,5 |
5 |
|
19 |
Fabrika "Jaunciems" |
1 |
15 |
|
20 |
4. šķērslīnija |
1 |
10 |
|
21 |
6. šķērslīnija |
1 |
5 |
|
22 |
8. Šķērslīnija |
2 |
0 |
|
23 |
Jaunciema kapi |
1 |
25 |
|
24 |
Kapi |
1 |
5 |
|
25 |
Jaunciema 10. šķērslīnija |
2 |
0 |
|
26 |
Jaunciems (Suži) |
2 |
15 |
|
27 |
Ozolkalni |
2 |
5 |
|
28 |
Klipiņas |
1 |
0 |
|
29 |
Milnas |
1 |
0 |
|
30 |
Kūdras bāze |
1 |
5 |
|
31 |
Pagrieziens uz Bukultiem |
1 |
5 |
|
32 |
Kultūras nams |
3 |
10 |
|
33 |
Brīvdabas muzejs |
1 |
5 |
|
34 |
Juglas iela |
2 |
10 |
|
35 |
Silciema iela |
1 |
30 |
|
36 |
Veikals |
1 |
5 |
|
37 |
Kvēles iela |
2 |
10 |
|
38 |
Murjāņu iela |
1 |
15 |
|
39 |
Skola |
2 |
15 |
|
40 |
Mežciems |
3 |
10 |
Kustības laiks – laiks, ko autobuss patērē pārvietojoties no viena gala punkta, līdz otrām, ieskaitot visas aizkavēšanas, saistītas ar satiksmes sastrēgumiem. Kustības laika aprēķināšanai izmanto eksperimentāli iegūtos datus. Kustības laiks ir laiku, kustībai no vienas pieturas līdz otrai, summa:
kur tnbr – laiks, kustībai starp pieturām;
n – pieturu skaits.
Dīkstāves laiks starp pieturām
Tas ir visu starppunktu dīkstāves laiku summa:
kur tkd
– dīkstāves laiks pieturā;
k – pieturu skaits.
Satiksmes laiks
Laiks, nepieciešamais, lai nokļūtu no viena galapunkta otrajā. Tas iekļauj sevī kustības laiku un dīkstāves laiku:
Reisa laiks
Reiss – autobusa nobraukums no viena gala punkta līdz otram, t.i. kustības laiku, dīkstāves laiku visās starp pieturās un dīkstāves laiku vienā galapunktā:
Maršruta laiks
Maršruts ir autobusa brauciens abos virzienos:
Šī maršruta abu reisu laiks ir vienāds:
Pieņemu, ka abu virzienu laiks ir vienāds.
Vidējais tehniskais ātrums
Vidējais tehniskais ātrums tiek noteikts, kā maršruta garuma attieksme pret kustības laiku.
Satiksmes ātrums
Satiksmes ātrumu nosaka kā maršruta garuma un satiksmes laika attiecību. Satiksmes ātrums raksturo pasažieru vidējā pārvietošanās pa maršrutu.
= 27,5 km /0.95 h = 28.95 km/h
Ekspulatācijas ātrums.
Ekspluatācijas ātrumu nosaka kā maršruta garuma un satiksmes laika attiecība.
Jēdziens par pasažieru plūsmām.
Pasažieru kustība vienā maršruta virzienā dēvējas ar pasažieru plūsmu. Pasažieru plūsma var būt taisnā virzienā un apgrieztajā virzienā.
Pasažieru plūsmu raksturo:
Mērķi un pasažieru plūsmas izpētes termiņi.
Uzņēmumi un organizācijas, kam ir autobusu maršrutu atklājuma tiesības ikgadēji sastāda un apstiprina pasažieru plūsmas izpētes grafiku, kurā tiek noteikti plūsmas grāmatošanas termiņi.
Pasažieru plūsmu izpēte tiek veikta vienlaidu un izvēles kārtā. Izpēte vienlaidu notiek vienlaikus uz visiem maršrutiem viena (vai dažas transporta veidos). Izvēles - uz atsevišķiem maršrutiem vai maršrutu.
Materiāls, kurš ir saņemts pasažieru plūsmas izpētes rezultātā, kalpo atsevišķu maršrutu shēmas pamatu koriģēšanai; autobusu kustības saraksta sastādīšanai; eksprešu, pus eksprešu, īsinātu un pārotu reisu organizācijai. Autobusu tipa izvēle, to sadalījums pa maršrutiem, pieturu punktu iecelšana. Materiāli tāpat tiek izmantoti pasākumu izstrādāšanai pa iedzīvotāju apkalpošanas uzlabojumu sastrēgumu laikā.
Izpētes materiālu apstrādāšanas rezultāts ir pasažieru plūsmas sadalījuma tabulas pa diennakts stundām, maršruta nogabaliem sastrēgumu laikā, pieturas punktu korespondences laikā u.c.
Pasažieru plūsma nav vienmērīga dažādos diennakts stundās, nedēļas dienās, mēnešos un gadalaikos, kā arī dažādās maršruta daļās un virzienos.
Pilsētas pārvadājumiem ir raksturīgs pasažieru plūsmas nevienmērīgums dažādā dienas laikā. Tā strauji pieaug visvairāk noslogotājās stundās un samazinās dienas vidū.
Pastāv vairāki sarežģīti pasažieru plūsmas izpētes metodes. Šajā darbā tiek pielietota vizuālā metode, kura palīdz noteikt plūsmas lielumus atsevišķās pieturās un diennakts stundās. Datu apstrādes rezultātā tika iegūta tabula, kas atspoguļo plūsmas sadalījumu pa stundām
Pasažieru daudzums |
Nr. |
Pasažieru daudzums | |||||
Nr. |
Dienas laiks |
Virziens |
Dienas laiks |
Virziens | |||
turp |
atpakaļ |
turp |
atpakaļ | ||||
1 |
500 – 600 |
0 |
0 |
11 |
1500 – 1600 |
67 |
85 |
2 |
600 – 700 |
73 |
52 |
12 |
1600 – 1700 |
89 |
88 |
3 |
700 – 800 |
82 |
68 |
13 |
1700 – 1800 |
71 |
83 |
4 |
800 – 900 |
83 |
66 |
14 |
1800 – 1900 |
61 |
84 |
5 |
900 – 1000 |
79 |
67 |
15 |
1900 – 2000 |
83 |
81 |
6 |
1000 – 1100 |
73 |
62 |
16 |
2000 – 2100 |
0 |
0 |
7 |
1100 – 1200 |
70 |
48 |
17 |
2100 – 2200 |
0 |
0 |
8 |
1200 – 1300 |
60 |
53 |
18 |
2200 – 2300 |
0 |
0 |
9 |
1300 – 1400 |
66 |
64 |
19 |
2300 – 2400 |
0 |
0 |
10 |
1400 - 1500 |
65 |
71 |
20 |
2400 – 100 |
0 |
0 |
Kā ir redzams, šī maršruta pārvadājumi notiek no 6 rītā līdz 20 ar 1 stundas pārtraukumu no 17 līdz 18.
No rīta un vakarā pasažieru plūsma ir lielāka nekā dienas vidū, jo cilvēki brauc uz skolu un darbu un atgriežas mājās. Es nevaru teikt vai kāda stundā pasažieru plūsma stipri noslogotākā nekā pārējas.
Visnoslogotākā stunda ir no plks. 16 līdz plks. 17 vakarā. Šīs stundas pasažieru plūsmas sadalījums tika izpētīts detalizētāk.
Maršruta Posms |
Attālums, km |
Pasažieri | |||||
Turp |
Atpakaļ | ||||||
Iek. |
Izk. |
Kop. |
Iek. |
Izk. |
Kop. | ||
D/P „Vecmīlgrāvis” - Atlantijas iela |
0,650(0,450) |
2 |
0 |
2 |
0 |
6 |
0 |
Atlantijas iela - Baltāsbaznīcas iela |
0,700(0,600) |
1 |
2 |
1 |
0 |
0 |
6 |
Baltāsbaznīcas iela - Martas Rinkas iela |
0,500 |
9 |
0 |
10 |
2 |
6 |
6 |
Martas Rinkas iela - Melīdas iela |
0,550 |
7 |
1 |
16 |
0 |
7 |
10 |
Melīdas iela - Piektā līnija |
0,300 |
8 |
3 |
21 |
5 |
14 |
17 |
Piektā līnija - Dzelzceļa pārbrauktuve |
0,400 |
1 |
2 |
20 |
0 |
2 |
26 |
Dzelzceļa pārbrauktuve - Emmas iela |
2,000 |
0 |
2 |
18 |
0 |
4 |
28 |
Emmas iela - Ziemeļblāzma |
0,600 |
0 |
0 |
18 |
0 |
0 |
32 |
Ziemeļblāzma - Eglīšu rotājumu rūpnīca |
0,500 |
0 |
0 |
18 |
0 |
0 |
32 |
Eglīšu rotājumu rūpnīca - Ceļu meistars |
0,300 |
5 |
2 |
21 |
2 |
5 |
32 |
Ceļu meistars – Ozoli |
0,500 |
0 |
2 |
19 |
0 |
0 |
35 |
Ozoli – Līgeri |
0,400 |
0 |
0 |
19 |
0 |
1 |
35 |
Līgeri – Kalēji |
0,700 |
0 |
0 |
19 |
0 |
1 |
36 |
Kalēji - Mežniecība |
0,450 |
0 |
1 |
18 |
0 |
0 |
37 |
Mežniecība - Pagrieziens uz Carnikavu |
0,700 |
0 |
0 |
18 |
0 |
0 |
37 |
Pagrieziens uz Carnikavu - Zundagi |
0,800 |
0 |
0 |
18 |
0 |
3 |
37 |
Zundagi - 1. šķērslīnija |
0,300 |
0 |
2 |
16 |
0 |
0 |
40 |
1. šķērslīnija - Fabrika "Jaunciems" |
0,550 |
3 |
0 |
19 |
0 |
0 |
40 |
Fabrika "Jaunciems" - 4. šķērslīnija |
0,400 |
8 |
4 |
23 |
9 |
1 |
40 |
4. šķērslīnija - 6. šķērslīnija |
0,400 |
1 |
3 |
21 |
0 |
2 |
32 |
6. šķērslīnija - 8. Šķērslīnija |
0,650 |
0 |
2 |
19 |
0 |
4 |
34 |
8. Šķērslīnija - Jaunciema kapi |
0,600 |
0 |
0 |
19 |
0 |
0 |
38 |
Jaunciema kapi - Kapi |
0,600 |
14 |
2 |
31 |
11 |
2 |
38 |
Kapi - 10. šķērslīnija |
0,600 |
0 |
0 |
31 |
0 |
0 |
29 |
10. šķērslīnija - Jaunciems (Suži) |
2,000 |
0 |
0 |
31 |
0 |
0 |
29 |
Jaunciems (Suži) - Ozolkalni |
1,300 |
8 |
9 |
30 |
12 |
14 |
29 |
Ozolkalni - Klipiņas |
0,700 |
2 |
0 |
32 |
6 |
4 |
31 |
Klipiņas - Milnas |
0,850 |
0 |
0 |
32 |
0 |
0 |
29 |
Milnas - Kūdras bāze |
0,750 |
0 |
0 |
32 |
0 |
0 |
29 |
Kūdras bāze - Pagrieziens uz Bukultiem |
0,500 |
0 |
0 |
32 |
0 |
0 |
29 |
Pagrieziens uz Bukultiem - Kultūras nams |
1,400 |
2 |
0 |
34 |
0 |
1 |
29 |
Kultūras nams - Brīvdabas muzejs |
0,600 |
4 |
5 |
33 |
0 |
3 |
30 |
Brīvdabas muzejs - Juglas iela |
1,500 |
0 |
0 |
33 |
0 |
0 |
33 |
Juglas iela - Silciema iela |
0,500 |
3 |
6 |
30 |
8 |
1 |
33 |
Silciema iela - Veikals |
0,400 |
9 |
6 |
33 |
11 |
3 |
26 |
Veikals - Kvēles iela |
0,600 |
0 |
7 |
26 |
2 |
0 |
18 |
Kvēles iela - Murjāņu iela |
0,300 |
0 |
5 |
21 |
7 |
1 |
16 |
Murjāņu iela - Skola |
0,750 |
2 |
13 |
10 |
0 |
3 |
10 |
Skola - Mežciems |
1,200 |
0 |
10 |
0 |
13 |
0 |
13 |
Izmantojot informāciju no tabulas, var redzēt, ka īpaši sasprindzināts ir maršruta posms braucot Turp „Pagrieziens uz Bukultiem - Kultūras nams”, kur tika pārvadāti 34 pasažieri un braucot atpakaļ „Fabrika "Jaunciems" - 4. Šķērslīnija”, kur tika pārvadāti 40 pasažieri autobusā vienā reisa.
Pārvadāto pasažieru daudzumu un pasažieru-kilometru noteikšana
Pārvadāto pasažieru daudzums dienas garumā:
kur Qst – pasažieru daudzums, pārvadāto vienas stundās laikā; 6 – autobusu kustības sākums;
Tiešā virzienā:
Atpakaļ virzienā:
Kopa dienā:
Izpildīto pasažieru-kilometru daudzums dienā:
kur Lvid – viena pasažiera vidēja brauciena attālums;
Lvid = 2.79km
Ikarus E91
Maršruta apkalpošanai nepieciešamo autobusu skaits:
kur Qmax – pasažieru plūsmas intensitāte; Qmax = 40
tap – autobusa cikls; tap=2.533 h
qtilp – autubusa nominālā ietilpība; qtilp = 34 cilv..
Kustības intervāls:
Kustības intervāls – ir divu autobusu, kas brauc viens pēc otra pienākšana kādā no pieturām. Tas ir maršruta laika un autobusu skaita attiecība:
Autobusa kustības biežums:
Tas ir autobusu skaits, kas iziet vienas stundas laikā caur noteiktu pieturu.
hа = Ам / tap ; aut/st vai hа = Qmax / qtilp ; aut/st
hа = 3 / 2.533 = 1.1 aut/st vai hа = 40 /34 = 1.1 aut/st
Dati:
1. autobusa grafiks
Autobuss sāk darbu 6.00 no rīta un visas dienas garumā veic 12 reisus. Autobuss beidz darbu “ D/P Vecmīlgrāvis” 19.10. Autobusa šoferis tiek vienreiz nomainīts.
Atiet no “D/P Vecmīlgrāvis” |
Pienāk „Mežciemā” |
Atiet no “Mežciems” |
Pienāk “ D/P Vecmīlgrāvis” |
6.00 |
6.57 |
7.07 |
8.04 |
8.14 |
9.11 |
9.21 |
10.18 |
10.28 |
11.25 |
11.35 |
12.32 |
12.42 |
13.39 |
13.49 |
14.46 |
14.56 |
15.53 |
16.03 |
17.00 |
17.10 |
18.03 |
18.13 |
19.10 |